[…] No visiem ansambļiem ir pienākusi vistuvāk tautas garīgo vērtību izjūtai.” Ilgu Reiznieci vistrāpīgāk raksturo šķietamu pretmetu savienojumi – dzīva un kustīga stingrība, rotaļīgs dziļums un dabisks viedums, arvien pārsteidzošs un neatkārtojams. Ilgas devums latviešu tradīciju apzināšanā un iedzīvināšanā, sevišķi jaunatnes vidū, ir nenovērtējams. Ilga ir mūzikas un folkloras skolotāja, vadījusi nometnes, kursus, seminārus un nodarbības gan Latvijā, gan ārzemēs, īpašu vērību veltot bērnu un jauniešu auditorijai. Ilgu vienmēr ir interesējuši senie un sakrālie folkloras slāņi – latviešu mitoloģija, dabas un tradicionālā dzīves ritma saskaņa. Viņas radošais lolojums – grupa “Iļģi” ir Latvijas postfolkloras kustības aizsācēji un “ledlauži” kopš 1981. gada, kad konservatoriju beigušo vijolnieci Ilgu Reiznieci, folkloras kopu “Skandinieki” un “Bizīteri” dalībnieci, uzaicināja dibināt un vadīt jaunu folkloras ansambli. “Iļģi” jau kopš paša sākuma alkuši sevi izteikt jaunā, tradīcijā balstītā, mūzikas valodā. “Domāju, jau no paša sākuma bijām citādāki nekā pārējie folkloras ansambļi,” atzīst Ilga. “No paša sākuma mūs interesēja muzicēšana, ne tikai folkloras aktualizēšana, kas toreiz bija folkloras ansambļiem pamatā.” “Iļģi” brauca pie teicējiem, mācījās dziesmas un instrumentu spēli, paši darināja mūzikas instrumentus un tautastērpus, interesējās par latviešu senvēsturi, arheoloģiju, etnogrāfiju, mitoloģiju, tradīcijām. Un šajā uzkrātajā bagātībā spēku smēlās dzīvs muzicēšanas prieks, kas izlauzās nevaldāmā jaunradē un nemaldīgi atpazīstamajā “Iļģu” mūzikas elpā. Tautasdziesma ir “Iļģu” iedvesmas avots – nevairoties no mūsdienīgu instrumentu un citu tautu folkloras tēmu izmantojuma, tā ar “Iļģiem” vien raksturīgo skanējumu mūs suģestē no klusinātas apceres un spēkpilna miera piesātinātām dzīlēm līdz dzirkstošai vitalitātei.“Iļģi” ieņem redzamu vietu pasaules mūzikas apritē, ierindoti World Music Charts Europe (WMCE) labāko sarakstā, ar panākumiem koncertējuši mūzikas festivālos un dažāda mēroga pasākumos Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā, Lielbritānijā, Šveicē, Austrālijā, ASV, Francijā, un citās valstīs. Pēc 30 koncertdarbības gadiem “Iļģi” vēl joprojām ir viena no Latvijas klausītāju iemīļotākajām mūziķu vienībām, saņēmuši augstākos novērtējumus mūzikā – Lielo mūzikas balvu un piecas Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas. Ilga Reizniece apbalvota arī ar Trīs Zvaigžņu ordeni, Lielo Folkloras balvu un Luda Bērziņa prēmiju.Biļetes Biļešu servisa kasēs un www.bilesuserviss.lv
Festivāls AD LUCEM. Rāmi, rāmi
Ilgas Reiznieces un “Iļģu” mūziķu speciāli festivālam veidotā programma “Rāmi, rāmi” ir miera un dziļas dzīvesziņas caurstrāvota mūzika. Ar šādu nosaukumu pirms 20 gadiem nāca klajā “Iļģu” pirmā kasete (“Rāmi, rāmi” MC; 1993). Viņu agrīno ierakstu izdevumā “Agrie gadi” etnomuzikologs Valdis Muktupāvels citē ASV publicēto žurnālu “Latvija šodien 1984”: “Iļģi – Iļģuciema kultūras nama folkgrupa.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.