Sekojot šai shēmai, Fijū radīja vairākus darbus, kuriem pievienoja zīmogu ar norādi par stadiju, kurā mākslinieks izlēmis darbu atstāt. Šādi viņš principu padarīja par „konceptuālu instrumentu”, kuram ir bezgalīgi daudz pielietojuma iespēju.Piedalās:Ivars Grāvlejs (LV), Deivids Horvics (David Horvitz; US), Takahiro Ivasaki (Takahiro Iwasaki ;JP), Krūta Jūraka (Krõõt Juurak; NL/EE), Sans Kellers (San Keller; CH), Pauls Kuimets (Paul Kuimet; EE) & Miko Rikala (Mikko Rikala; FI), Kamilla Lorelli (Camille Laurelli; FR), Ursula Nistrupa (Ursula Nistrup; DK), Olofs Olsons (Olof Olsson; DK), Pinds (Pind; DK), Žiljēns Prevjē (Julien Previeux; FR), Annika Strēma (Annika Ström; SE/UK), „Karuseļa kolekcija”, Mariannes un Frica Kelleru kolekcija (The Collection of Marianne and Fritz Keller; CH), Trīna Tamma (Triin Tamm; EE), Tomass Tetlofs (Toomas Thetloff; EE).
Grupas izstāde An So On And So Forth
Izstādes aizsākumi meklējami Robēra Fijū (Robert Filliou) ekvivalences principā (1968) – pašizdomātā ekonomikas likumā, kas pasludināja „labi izpildītus”, „slikti izpildītus” un „neizpildītus” mākslas darbus par fundamentāli vienlīdzīgiem. Tas bija mēģinājums atbrīvot mākslu no kalkulāciju un stratēģiju sloga, radot jaunu telpu, kurā „kļūda” nav tikai neatbilstības simptoms.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.