Ordelovska līdzgaitnieks Jakovs Raskins. Līdzās šiem labi zināmiem un populāriem skaņdarbiem dienas gaismā tiks celti Latvijā reti atskaņoti opusi. Piemēram jāmin 19. gadsimta komponista Jūliusa Heinriha Špengela 39. psalms, kas oriģinālā rakstīts korim un pūšaminstrumentu sastāvam un kura atskaņojums sola interesantu piedzīvojumu tiem, kuri mīl Brāmsu – kā nekā Špengels ir bijis kordiriģents Hamburgā, kur 1892. gadā pirmatskaņoja J. Brāmsa Četras dziesmas korim op. 112 un savā daiļradē ietekmējās no Brāmsa mūzikas. Latviešu komponistu Sabīnes Ķezberes un Lauras Gustovskas skaņdarbi Baha zīmē tika īpaši sacerēti orķestrim Rīga 2014. gadā un līdz šim ir piedzīvojuši tikai vienu atskaņojumu - tagad tie skanēs Sv. Jāņa baznīcas akustikā jaunā skaņu veidolā. Lielās Piektdienas koncerta klausītājus gaida tikšanās ar G. Mālera un E. Grīga miniatūrām, kā arī ar diviem brīnišķīgiem vokāliem darbiem ar latīnisko tekstu Pie Jesu, kurus radījuši Gabriēls Forē 19. gadsimtā un Endrjū Loids Vebers 20. gadsimtā. Ieeja Lielās Piektdienas koncertā ar bezmaksas ielūgumiem, kurus no 26. marta darba dienās no plkst. 12.00 līdz plkst. 14.00 ir iespējams saņemt Kronvalda bulvārī 8.
Ikgadējais Lielās Piektdienas koncerts
Diriģenta Andra Veismaņa interpretācijā orķestris Rīga un kamerkoris Ave Sol atskaņos dažādu laikmetu un stilu mūziku. Programmā ietverti fragmenti no 1736. gadā sacerētā Džovanni Batista Pergolēzi Stabat Mater ar Evijas Martinsones un Lauras Greckas solo dziedājumiem, fragmenti no J. S. Baha Mateja pasijas un sen nespēlēta Čakonas orķestrācija, ko veicis G.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.