Izstāde veltīta fotogrāfa Jāņa Gleizda (1924–2010) radošo eksperimentu saistībai ar tā laika zinātnisko pētniecību ķirurģijā, izstāde vienotā stāstā savij tādas tēmas kā nespēja un padomu erotika, medicīniski pārveidota ķermeņa estētika un sabiedrības pirmie soļi pretim citādākā pieņemšanai.
Izstādē aplūkojama fotogrāfa Jāņa Gleizda darbība 1970. un 80. gados, īpaši izceļot ilgstošo sadarbību starp mākslinieku un Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniski pētnieciskā institūta mediķiem. Laikā, kad oficiālajai mākslas videi bija jāatbilst padomju valsts diktātam, mākslās neskolotais institūta fotolaborants Gleizds un savos eksperimentos visnotaļ radošie mediķi izstrādāja estētiskos principus, lai ar inovatīviem tehnoloģiskajiem risinājumiem ļautu erotiskajai fantāzijai piešķirt padomju pilsoņa ideoliģizētajam ķermenim gaismas auras ieskautas dzimumpazīmes.
Padomju sabiedrībā, kas cilvēkus ar invaliditāti izstūma ārpus redzamības zonas, gadījums ar latgaliešu jaunekli, kurš atbrauca uz Rīgu pēc protēzēm un kļuva par slavenību, bija izņēmums. Zaudējis 24 gadu vecumā abas plaukstas, Jānis Gleizds nonāk Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniski pētnieciskajā institūtā kā pacients, bet pēc operācijas, kas ļauj viņam apgūt fotogrāfa amatu, iekārtojas te darbā par fotolaborantu, nostrādājot institūtā 40 gadus. Līdztekus pamatdarbam, viņš ir kaislīgs fotoamatieru kluba Rīga biedrs, un viņa fotomāksla izpelnās daudzu starptautisku konkursu balvas. Šādus panākumus nodrošina Gleizda savdabīgā fotomontāžas metode, kas bija tapusi sintēzē ar viņa novērotajiem eksperimentiem traumatoloģijas un ortopēdijas institūta operaciju zālē.
Institūts tautas runās bija pazīstams, lai arī daudzas no tur veiktajām ķirurģiskajām manipulācijām oficiāli bija zināmas tikai ierobežotam ļaužu lokam – pirmās dzimuma maiņas operācijas Padomju Savienībā, protezēšanas pakalpojumi impotences skartajiem, krūšu pārveide sievietēm. Ap pacientēm, kuras pa blatu bija tikušas pie plastiskajām operācijām, vijās leģendas, vairojot ticību medicīnas neierobežotajām spējām. Savukārt Gleizda meistarīgās fotokolāžas iekvēlināja fantāziju, kas jauniegūto ķermeni pārvietoja no padomju piezemētās realitātes uz jutekliskiem paradīzes dārziem.
Atskats uz Gleizda daiļradi uzrāda pārmaiņas, kādas piedzīvojusi Latvijas sabiedrība savā attieksmē pret ķermeni un seksualitāti, arvien lielāku vērību te pievēršot dabīguma un mākslīgā attiecībām.
Izstādes kuratori ir Anna Volkova un Vladimirs Svetlovs.