Dažādus kulonus un rotu piekarus no monētām darināja jau senatnē, piemēram, Ventspils muzeja arheoloģijas kolekcijā ir plašs klāsts saktu ar monētu piekariņiem no 14.-17.gs. Izstāde Lati lietās ir stāsts par rotām un lietām no LR sudraba latu monētām.
Privātkolekcionārs Aldis Zalgauckis zina stāstīt: “Trimdas latviešu kopienās uzturēja dzīvu latvisko kultūru un identitāti, no dzimtenes līdzi paņemtie sudraba lati arī bija šīs identitātes daļa. Tieši tā radās saktas un citas lietas no 1, 2 un 5 latu sudraba monētām. Īpaši populāras bija piecu latu sudraba monētas ar tautumeitas profilu un uzrakstu Latvijas Republika. Arī Latvijā, padomju okupācijas gados bija meistari, kas slepus darināja šādas rotas un to valkātājiem tas bija sava veida nepakļaušanās un brīvības simbols.”
Pieclatnieku saktas iedalās vairākās grupās: ar ornamentiem rotātu apmali, bez rotātas apmales, ar izzāģētu tautumeitas profilu bez fona, ar fonu, ar piekariņiem, ar iestrādātiem akmeņiem vai dzintaru, izmantoja arī monētas ar aversu valsts ģerboni. Ilgajā Latvijas okupācijas periodā Riharda Zariņa pieclatnieks un no tā darinātās rotas bija neatkarīgās valsts simbols, ko simboliski dāvināja kāzās, kristībās un pilngadībā, to glabāja nebaltām dienām un atstāja mantojumā. (pēc R.Strodes, Latviešu rotas. No senatnes līdz mūsdienām).
“Vācu laikā (2.pasaules kara vācu okupācijas periods) pa daļai aiz patriotiskiem motīviem, pa daļai aiz dārgmetāla trūkuma, no monētām izgatavoja aproču pogas, pulksteņu kēdes, aproces, papīra nažus un karotes. Pēdējās īpaši Zviedrijā kļuva populāras kā dāvanas krustbērniem” (A.Platbārzdis, Latvijas nauda, 1960, Stokholma)
Izstāde Lati lietās pils Mazajā izstāžu zālē būs skatāma līdz 26.jūlijam un savā veidā ir veltījums lata simtgadei, bet pēc 29.jūnija Ventspils muzejā Livonijas ordeņa pilī būs skatāma Latvijas Bankas simtgadei veltītā un Latvijas Bankas veidotā ceļojošā izstāde No Ventspils līdz Valkai. Latvijas Banka novados 1922-1940.