Leo Kokles 90. gadu jubilejas izstāde. Nepadoties

Lai ar kādām grūtībām nācās saskarties, šķiet mākslinieku vienmēr vadījis viens moto – Nepadoties....Kokle un Pauļuks - kļuvuši par  sešdesmito gadu modernistu leģendām, par etalonu māksliniekiem, par mākslas brīvības un radošo meklējumu paraugiem. Nepadoties ne varas diktātam, ne kolēģu neizpratnei un kritikai, ne slimībai –vienkārši radīt un nepadoties. Bohēmas dvēsele Leo Kokle gan savā Valguma ielas dzīvoklī, gan mākslinieku nama darbnīcā ap sevi pulcēja gan mūziķus, gan dejotājus, gan māksliniekus, gan arhitektus – Aija Baumane, Rasma Prande, Oļģerts Krauklis, Raimonds un Lana Pauli, Jānis Pauļuks, Indulis Zariņš, Harijs Veldre......saraksts iznāktu ārkārtīgi garš –labestība un mīlestība uz mākslu, tieksme pieaugt un diskutēt, apspriest pasaules mākslas vēsmas, tiekties uz pilnību, radošā vide bija patiesi radoša un savstarpēji bagātinoša un Leo Kokle vienmēr bija starp organizatoriem un oratoriem. Plaša un gudra, atvērta, mīloša un degsmes pilna sirds. Leo Kokle( 03.03.1924 -07.12.1964.) glezniecību apguva mākslinieka un skulptora Jāņa Tillberga glezniecības studijā (1942-1944), vēlāk - Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (1944-1947), kuru nebeidza vājās veselības dēļ.  P.Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā strādāja par mākslinieku (1948-1952). 1952. gadā kļuva par Mākslinieku savienības biedru, bija tās valdes loceklis. 1950. gada otrajā pusē, pateicoties tieši Leo Kokles iniciatīvai, radās tradīcija - veidot jauno mākslinieku izstādes. Leo Kokle bija aktīvs mākslas dzīves veidotājs un vērtētājs. Viņš strādāja visos žanros.„...Leo Kokle – gleznotājs, mākslinieks līdz matu galiņiem. Viņš allaž bija darbībā – pat tad, kad atradās slimības gultā. Tad tika rakstītas vēstules,piezīmes, atmiņas, tika zvanīts un organizēts.Pieminot Leo Kokli, ir jāpatur prātā, ka viņam šai saulē atvelētie gadi bija tikai 40. Runājot par mākslinieku, der atcerēties – cilvēka lielums ir nevis fiziska, bet garīga kategorija. Un gara spēkā mēroties ar Leo Kokli diez vai daudzi spēs. Vairāk nekā puse mūža tika pavadīta mākslā, bet kā pavadīta! Tā bija ledlauža cienīga loma, ko uzņēmās šis mazā auguma cilvēks.(....)Kā spožs meteors uzliesmojot, viņš aiz sevis atstāja cilvēkmīlestību un uzdrīkstēšanos sacelties pret likteņa sūtītiem pārbaudījumiem, krāsu prieku un milzīgu optimismu, paceļoties pāri visām bēdām, grūtībām un aizvainojumiem.” (I.Konstante Leo Kokle monogrāfisks albums 2005 7.lpp)Sagatavoja mākslas galerijas Pegazs vadītāja Līga Elizabete Sāne.