Bet gaismas klātbūtne darbos ir pati mākslinieces enerģija: just, domāt, darboties – tātad dzīvot. Līga Skariņa savos darbos mēģina keramikas materiālam piedot vieglumu, noskaņu un sajūtu tēlus. Savienojot keramiku ar fotogrāfiju, viņa tiecas veidot telpiskus stāstus un dot senajam materiālam mūsdienīgu elpu. Kā pamatmateriāls izstādes darbos izmantota baltā akmensmasa un porcelāns, kas, apstrādāti ar dažādām keramikas tehnoloģijām, piešķir gaišajai krāsai skanošas nianses.Personālizstādes un darbu ciklus māksliniece veido pēc tematiskā un tehniskā risinājuma principa, tomēr viņa uzsver, ka to vienotība vienmēr izpaužas materiāla informācijas līmenī – “... visur tie māli. Daba un materiāls uzrunā ar gluži hipnotizējošu enerģiju un darbojas kā neizsmeļams iedvesmas avots. Lai dvēseles melodiju pārnestu mālā, nesalaužot formu, jāsavalda radošais spēks. Keramikā tāpat kā mīlestībā visu nosaka attiecības – mākslinieks, ideja, materiāls”.Līgas Skariņas izstāžu darbība aizsākās 1980. gadā. Latvija, Krievija, Spānija, Ēģipte, Taivāna, Japāna, Lietuva, Igaunija ir tikai dažas no valstīm, kur eksponēti viņas darbi. 2007. gadā Līgas Skariņas darbs “Pirmais sniegs” saņēma balvu un prēmiju par radošo meklējumu 4. Sniega dizaina konkursā Kagā, Japānā. Mākslinieces darbi atrodas Taipejas Nacionālā vēstures muzeja Taivānā, Kairas Modernās mākslas muzeja Ēģiptē un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijās.
Līga Skariņa. Gaismas forma
Gaisma, akmensmasas forma un mākslinieces sajūtu ritmi kopā veido šo spēli. Formas sevī ietilpina gaismas stāstus, ritmu spēles un meditatīvas noskaņas. Ar negaidītu spēku ieskanas barokālās gaismu līnijas – objekti tapuši Franča Bībera baroka stila mūzikas ietekmē. Fotogrāfijas keramikas kompozīciju noskaņas saslēdz ar vēl citiem, jauniem kontekstiem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.