Ludolfs Liberts kā skatuves ietērpa un kostīmu mākslinieks, režisors ir inscenējis ap 70 operu, baleta un operešu izrāžu Latvijas Nacionālajā operā un Liepājas operā, Nacionālajā teātrī, kā arī vairākos operas namos Dānijā, Zviedrijā, Lietuvā un Somijā. Tieši ornamentāli drosmīgā, izšķērdīgi krāsainā un kiča pilnā skatuves glezniecība kā medijs uzturēja Liberta atpazīstamību un palīdzēja veidot mākslinieka mītu, nodrošinot ciešu saistību ar viņa stājmākslu. Vislielāko popularitāti sabiedrībā Liberts iemantoja ar saviem krāšņajiem Eiropas lielpilsētu – Parīzes un Venēcijas – gleznojumiem un izteiksmīgajiem populāru kultūras un sabiedrības darbinieku portretiem. Ar saviem darbiem viņš radīja elkus pārtikušās sabiedrības daļai, kura atpūtās Nicā, ar gondolām vizinājās pa Venēcijas kanāliem, brauca uz Parīzes operu vai apmeklēja Londonas muzejus. Liberta profesionālie panākumi balstījās viņa lielajās darba spējās, izkoptajā talantā, individuālajā redzējumā un tirgus ekonomikas apstākļiem piemērotajā konjunktūras izjūtā, radot tādu preci, pēc kuras ir vislielākais pieprasījums. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā valdīja priekšstats, ka katra turīga pilsoņa ēdamistabā jābūt kādai Liberta gleznotai Eiropas pilsētas ainavai. Ar Krievijā iegūto mākslinieka izglītību Ludolfs Liberts Latvijā turpināja 20. gs. sākuma krievu un franču modernistu stilistiku, kas viņa daiļradē guva brīžiem ironisku, brīžiem jūsmīgu emocionālu nokrāsu. Kaut populārākas ir viņa izteiksmīgās Eiropas pilsētu ainavas, Liberta gleznojis arī tonāli klusinātas Latvijas ainavas, kurās dominē dzimtenes lauki ar pļavām un bērzu birztalām, kā arī Torņkalna skatus. Gleznojis arī figurālas kompozīcijas par senlatviešu dzīves tēmām, kurām lielākoties piemitis idillisks raksturs. 1944. gadā Ludolfs Liberts ar ģimeni no Latvijas emigrēja. Vairākus gadus dzīvodams Eiropā, 1950. gadā viņš kopā ar citiem pārceļotājiem nonāca Ņujorkā, kur iztiku varēja nodrošināt ar gleznošanu un pedagoga darbu Ņujorkas pilsētas koledžā. 1959. gadā viņa pelnu urna tika apbedīta Grīnvudas kapsētā. Otrās brīvvalsts laikā liela daļa mākslinieka darbu atgriezās Latvijā. Izstādē apskatāmas Ludolfa Liberta gleznas un skices operas un baleta uzvedumiem. Izstāde tapusi sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju.
Ludolfam Libertam – 120
Ludolfs Liberts (1895–1959 ) bija gleznotājs, scenogrāfs, profesors figurālās glezniecības darbnīcā Mākslas akadēmijā, dekorators Latvijas Nacionālajā operā, direktors Valsts papīru spiestuvē un naudas kaltuvē. Liberta darbība bija ļoti daudzveidīga, tamdēļ sarežģīti pateikt, kura no minētajām jomām vislabāk raksturo viņa māksliniecisko talantu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.