Savu darbu uzdevumu es izteiktu tā – lai ikdienā lietojot, cilvēki sajustu dabas klātbūtni. Priecātos, ja man tas izdotos.”Māra Kalnišķe dzimusi 1944. gadā, zemnieku ģimenē Liepājas novada Rucavas pagastā. 1976. gadā beigusi Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļu ar diplomdarbu – ūdens baseina izklājums (šamots, vadītāja S. Ozoliņa). Izstādēs piedalās kopš 1976. gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedre no 1985. gada. Rīkojusi personālizstādes Rīgā, Siguldā, Jūrmalā, Jēkabpilī, Kuldīgā, Liepājā. Savus darbus eksponējusi daudzās grupu izstādēs, arī 2004. gadā Latvijas Mākslas akadēmijas keramikas nodaļas 80 gadu jubilejas izstādē Rīgā, Pēterbaznīcā. Veidojusi dārza keramiku Turaidas muzejrezervāta skulptūru dārzā – Dainu kalnā. Jau vairāk kā desmit gadus turpinās Jāņa Akuratera muzeja un Ojāra Vācieša memoriālā muzeja sadarbība ar Rīgas Lutera draudzes mākslinieku kopu, kurā darbojas arī Māra Kalnišķe. Divas reizes gadā vienā vai otrā muzejā tiek rīkotas šīs kopas mākslinieku jaunāko darbu izstādes, kas veltītas visdažādākajām tēmām. Tāpat katru gadu keramiķe piedalās Rīgas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja organizētajā gadatirgū, kas dod māksliniecei iespēju satikt tos kolēģus, kuri vēl radoši strādā. Māras Kalnišķes jaunrades galvenā tēma – trauks un dekoratīvi plastiski veidojumi. Trauka formas traktējumā un virsmas apstrādē sintezējas Kursas keramikas tradīcijas un individuālā rokraksta īpatnības (zarakannu, krūžu, bļodu grupa, māls, koks, 1984). Māksliniecei tuva arī dabas motīvu interpretācija keramikas materiālā, dārza keramikas problemātika u.c. Uz mākslinieces darinātās keramikas redz putnus, kokus, ziedus, jūru un zvaigznes. Veidojot katru vāzi vai bļodu tiek domāts par proporcijām, toņu salikumu un glazūras izvēli. Keramiķe aizrāvusies arī ar trauku apgleznošanu angobas tehnikā, kad mālu iekrāso, to samaļot dzirnaviņās kopā ar kādu krāsvielu. Pēc tam šo iekrāsoto mālu uzklājot ar otiņu. Šādi var kombinēt brūnus, zilus un citus toņus, cik sirds vien vēlas. Māras Kalnišķes maizes darbs ir viņas īpašās tējkannas ar koka rokturiem, kuras tiek pārdotas dažādos salonos. Māla tējkannām apakšā iespējams novietot svecītes, lai tās ilgi uzturētu siltas. Savukārt piešūtajiem koka rokturiem ir savs stāsts un vēsture. Kādreiz ap māju Rīgā bijis liels un šķirnēm bagāts ābeļdārzs, kuru nācies izcirst. Vectēvam par to sāpējusi sirds, tāpēc Māra apsolījusies ābeļu zarus izmantot savos darbos. Tā nu tie māksliniecei kalpo veidojot ne tikai māla tējkannu rokturus, bet arī citus mākslas darbus.
Māra Kalnišķe. Mani stāsti mālam
Keramiķe Māra Kalnišķe: “Manas saknes un pirmie dzīves iespaidi saistās ar Kurzemes pusi. No Jūrmalciema smilšu kāpām, košām rozēm Rucavas cimdu rakstos un lakatos, rudzupuķēm un magonēm pļavās, pāri lidojošiem putniem – no Kurzemes dabas iespaidiem veidojās mani darbi mūža garumā. Kā smiltis izbirst caur pirkstiem, tā māls izslīd caur rokām, veidojot dažādas formas – krūzes, bļodas, kannas, vāzes.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.