gada janvārī, un Pārdaugava kļuva par viņa “laimīgo zemi”, lielo rakstāmgaldu un intelektuālo telpu, kā teica Ludmila Azarova. Rīgai abi dzejnieki ne vienreiz vien atzinušies mīlestībā.Šobrīd muzeja Robinsonzālē, kur satiksimies dzejnieka dzimšanas dienā, apmeklētājus gaida izstāde “Es, Rīga, laimi saucu tavā vārdā” – Čakam, Vācietim un Rīgai veltīta. Tā, tāpat kā dzimšanas dienas sarīkojums, tapusi ar Rīgas domes un VKKF atbalstu.Vakara ievadvārdus solījusies teikt Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane, daloties pārdomās par Rīgas dzejniekiem.Viesiem būs iespēja iepazīties ar Ojāra Vācieša Pārdaugavas balvas ieguvējiem – Pārdaugavas vidusskolēnu šā rudens radošo darbu konkursa uzvarētājiem, varbūt topošiem literātiem. Teātra zinātniece, LU profesore Silvija Radzobe dalīsies pārdomās par Čaka un Vācieša dzīves un dzejas pasaules saskarsmēm. Abu dzejnieku dzeja skanēs Mārtiņa Vilsona un topošā aktiera Jāņa Kroņa izpildījumā, muzicēs Deniss Paškevičs.
Ojāra Vācieša dzimšanas diena Rīgai un Čakam
Tradicionāli dzejnieka dzimšanas dienas vakarā pievēršamies kādai viņam mīļai tēmai. Šogad, Rīgas kultūras rudenī, dzejas saruna būs par Rīgu. Un, likumsakarīgi, labākais Ojāra Vācieša sarunu biedrs dzejas visumā – Rīgas dzejnieks Aleksandrs Čaks, kuram veltīti četrpadsmit Ojāra Vācieša dzejoļi. Aleksandrs Čaks Pārdaugavu dēvēja par “savu paradīzi”, tur bija pavadījis bērnību un kādu brīdi gājis skolā, Ojārs Vācietis pie Māras ezera apmetās 1960.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.