Roberts Stārosts. Piezīmes…

Zīmējumos valda formu vienkāršība, tie nes psiholoģisku vēstījumu, apspēlējot tādas jūtas kā patiesums, sapņi, mīlestība. Liela daļa izstādē apskatāmo Roberta Stārosta zīmējumu ir mīlestības vēstules viņa dzīvesbiedrei, tēlniecei Lilijai Līcei (1913–1991), paša mīļi sauktai par Līcīti, jo viņš “neesot bijis rakstnieks, bet gan mākslinieks”. Nelielajos darbiņos izmantotas dažādas tehnikas  – nogruntētā papīrā ieskrāpēts zīmējums pludināts ar akvareli, tušu un vēl citiem neatklātiem paņēmieniem. Mākslinieks savā dzīves laikā daudz eksperimentējis gan ar glezniecības tehniku, gan stilizāciju un formas slīpēšanu. Pats ļoti kritiski attiecies pret saviem darbiem, varējis pat vairākkārt tos pārstrādāt. Kara laikā daudzi darbi aizgājuši bojā vai noklīduši, jo mākslinieks nav mīlējis tos parakstīt. Pārsvarā strādājis ar mazām otiņām, kuras pats taisījis no govs auss spalvām. Dzīvē izvērtās, ka vienmēr pirmajā vietā iekrita darbi saimniecībā un tikai tad  zīmēšanai atvēlēts laiks. Viņa autoritātes bija 17. gs. reālisti – Rembrants, Millē, Ubāns, Eliass –, no kuriem mākslinieks mācījies nopietno attieksmi pret mākslu. Roberts Stārosts mākslas studijas aizsācis Grobiņā, tad Liepājas Daiļamatniecības skolā, vēlāk Rīgā Latvijas Mākslas akadēmijā – zīmēšanu mācījies pie A. Annusa un K. Miesnieka, gleznošanu pie V. Tones un K. Ubāna. Mākslinieka dzīves ceļš nav bijis vienkāršs – no zemnieka sētas Grobiņā līdz pat dalībai izstādē Maskavā. Tas bija tikai sākums, kas nelaikā aprāvās.  R. Stārosta darbi atrodas Latvijas Valsts Mākslas muzeja kolekcijā, Latvijas Mākslinieku savienības kolekcijā, Liepājas vēstures un mākslas muzeja kolekcijā, A. Gulbja privātkolekcijā un citur.