Sarunu cikla Senās rokdarbu tehnikas tikšanās

Knipelēšana ir ļoti sens rokdarbu veids. Ar vienkāršiem koka darbarīkiem knipelītēm, vijot un krustojot diegu pavedienus, veido visdažādākos pinumus – knipelētas mežģīnes. Šī rokdarbu veida pirmsākumi meklējami Itālijā 16. gadsimta otrajā pusē. Par vienu galvenajiem mežģīņu darināšanas centriem kļuva Brisele, tur darināja izcili smalkas mežģīnes no ļoti kvalitatīviem linu diegiem. Krievijā knipelētās mežģīnes ienāca no Rietumeiropas 17. gadsimtā. Cara darbnīcās mežģīņu darināšanai izmantoja zelta un sudraba diegus. Šādas mežģīnes kopā ar dārglietām nodeva mantojumā nākamajām paaudzēm.Tautā mežģīņu knipelēšana kļuva populāra 18. gadsimtā. Latvijā ar knipelēto mežģīņu darināšanu sāka nodarboties 18. un 19. gadsimta mijā. Tolaik labais tonis prasīja, lai muižnieku meitas prastu muzicēt, dejot, gleznot vai strādāt smalkus rokdarbus. Pamazām knipelēšanas prasmi apguva muižās kalpojošās latvietes. Apguvušas vienkāršākos knipelēšanas paņēmienus, viņas veidoja savai gaumei un izpratnei pieņemamus rakstus, kuri izcili harmonēja ar zemnieču apģērbu, linu dvieļiem un citām sadzīves tekstilijām. Kurzemes tautastērpu informācijas centrā būs skatāma ekspresizstāde, kas rādīs smalkos rokdarbu meistaru darinājumus, fotomateriālus un mežģīņu izstrādei nepieciešamos instrumentus. Izstāde būs skatāma līdz 11. janvārim, un decembrī tā tiks papildināta ar tamborējumiem. Izstāde muzeja apmeklētājiem pieejama bez maksas. Sarunu noslēgumā, kā tas tradicionāli notiek katrā pasākumā, tiks pārrunātas iespējas un idejas par knipelēto mežģīņu pielietošanu mūsdienu apģērbos. Novembra sarunas tēma būs īpašais rokdarbu veids – knipelēšana, savukārt decembrī tiks stāstīts par tamborējumiem etnogrāfiskajā tērpā. Pasākuma veiksmīgākai norisei nepieciešama dalībnieku iepriekšēja pieteikšanās pa tel. 29144696 vai 63422604. Dalības maksa sarunu ciklā ir 2 €.