Ziedēt ir sinonīms dzīvot, jo ik brīdi viss mainās. Varbūt, ka stāsts nav par ziediem, bet par sajūtām un attiecībām. Tieši zieda centrs man pašreiz svarīgs, apslēptais, vēl nezināmais, arī sāpīgais,” stāsta Zina Ceske.Gleznas ar akrila krāsām uz audekla tapušas pārsvarā darbnīcā, taču būs arī dažas, kas gleznotas plenērā. „Tas laiks, ko veltīju rozei, padara to tik nozīmīgu... Daudz rožu – laimes, pārpilnības un labklājības sajūta,” pārdomās dalās māksliniece.Gleznu autore beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju, Tekstilmākslas nodaļu. Izstādēs ar tekstilijām piedalās no 1987.gada. Divpadsmit gadus nodarbojas ar glezniecību, bijušas vairāk kā 20 personālizstādes Latvijā un ārzemēs, gleznas atrodas sešpadsmit valstīs.
Zina Ceske. 7 atvērtas durvis
„Es gleznoju rozes jau vairākus gadus. Mana kaislība sākās Šveicē, kur toreiz dzīvoju un divas reizes dienā nācās laistīt pasakainu rožu dārzu. Iemīlējos šajā eksistences brīnumā – rozes ziedā, kurā paslēpts milzīgs dvēseli dziedējošs spēks un skaistums. Mīlestības dziļums un maigais daudzslāņainums, atvēršanās pasaulei.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.