Literatūras nozarē 2019. gads ne ar ko īpašu nav izcēlies – par spīti ekonomiskajai nevienlīdzībai (rakstnieku un tulkotāju attaisnotie izdevumi ir tikai 25%, salīdzinot ar dramaturgu, mūziķu, mākslinieku, dizaineru, fotogrāfu, horeogrāfu un citu nozaru autoru 50%, jo kāds domā, ka autoram un tulkotājam nav nepieciešamas ne grāmatas, ne vārdnīcas, ne datubāzes, ne valodu izkopšanas instrumenti, ne pētījumi dažādās pasaules malās...) un nozares finansiālajai mazspējai, grāmatas turpina iznākt.
Gada autores titulu aizvien godam notur Nora Ikstena – autores 2015. gadā izdotais romāns Mātes piens (Dienas grāmata) 2019. gadā iznācis arī vācu, japāņu, lietuviešu, ukraiņu un horvātu valodā. Kopumā tas tulkots jau trīspadsmit valodās.
Atdzimšanu šogad pieredzēja dzejniece Monta Kroma (1919–1994) un viņas darbi – no zināmas aizmirstības tos izcēla dzejniecei veltītais literatūras un filosofijas interneta žurnāla Punctum festivāls, iznāca arī Montas Kromas dzejas izlase Trotuārs (Neputns, 2019) Agijas Ābiķes-Kondrātes sastādījumā, kā arī dzejas krājums Monta Kroma. Re: (Punctum, 2019), kurā mūsdienu Latvijas dzejnieki interpretējuši Montu Kromu un viņas darbus.
Gada atgriešanās – emigrācijā Zviedrijā dzīvojošais dzejnieks un tulkotājs Juris Kronbergs atgriezies uz dzīvi Latvijā. Gada nogalē iznākuši dzejnieka jaunākie darbi – dzejoļu krājums bērniem Laika bikses (Liels un mazs, 2019) un Dzejoļu izlase latviešu un angļu valodā (Dienas grāmata, 2019).
Gada sākumā lielu viļņošanos izraisīja maza grāmata – dzejnieka Jāņa Rokpeļņa jaunais dzejoļu krājums Tīmeklītis (Neputns, 2019), kurā viņš atkailinājis savas drūmās izjūtas un sirdsapziņas pārdzīvojumus saistībā ar padomju ideoloģiskajā sistēmā pieredzēto.
Turpretī lielāko dzejas grāmatu 2019. gadā – Jērcēnu pagasta nezāļu herbārijs (Orbīta, 2019) – radījis dzejnieks Artūrs Punte sadarbībā ar dizaineru Mārtiņu Ratniku.
Savukārt "orbītieša" Semjona Haņina jau vienreiz latviski izdoto dzejoļu otrreizējs atdzejojums latviešu valodā tik īsā laika nogrieznī krājumā ne tā (Orbīta, 2019) uzjundīja oponentu disputu – bija par ko pastrīdēties gan atdzejotājiem, gan atdzejas kritiķiem (2017. gadā dzejoļi tika publicēti Neputna "samta sērijas" izlasē).
Mirkļa satricinājumu izraisīja literārā huligāna jeb/un/vai (Preiļu) konceptuālista Eināra Pelša jaunais izdevums Rembo 2016 (Valters Dakša, 2018), kas diemžēl daudziem tā arī palika nepamanīts, tomēr izdevums 2019. gadā saņēma Dzintara Soduma balvu par novitāti literatūrā.
Negaidītākā grāmata – dzejnieka un atdzejotāja Leona Brieža romāns Vilcene un atraitnis (Dienas grāmata, 2019), kurā autors ir spējis piepildīt romāna formas mērogu ar dzejnieka valodas smalko izjūtu.
Literārais process turpina attīstīties, un to atspoguļo ikgadējie festivāli: katru gadu septembrī – Dzejas dienas, savukārt gada nogalē jo īpaši spoži un beidzot īsteni starptautiski iemirdzējās festivāls Prozas lasījumi, kurā ar lasījumiem uzstājās ap 60 autoriem – latviešu literatūras zvaigznes Gundega Repše, Inga Ābele, Arvis Kolmanis, Osvalds Zebris un citi, kā arī Eiropas Savienības Literatūras balvas ieguvēja Daina Opolskaite no Lietuvas, labākie igauņu īsprozas autori Mehiss Heinsārs un Andrejs Hvostovs, kā arī japāņu autori Kjoko Nakadzima, Ito Ogava un Dans Osano.
Gada ziņas – 2019. gads iesākās ar negaidītu un tramīgu ziņu par viena no nedaudzo literatūrai veltīto izdevumu – interneta žurnāla Satori – galvenā redaktora maiņu. Savukārt gada nogalē parādījās satraucoša ziņa, ka no 2020. gada VKKF tiks sākta Jaunrades stipendiju mērķprogramma, lai nodrošinātu jaunrades procesu literatūras, vizuālās mākslas un mūzikas nozarē.