Festivāls piedāvā pārliecinošu konkursa programmu, kurā iekļautas 20 filmas un citas oficiālas, kā arī komerciālas filmu skates. Kaut neviena no Latvijā tapušajām filmām nav izturējusi bargo Kannu festivāla atlases sietu, tās nav izraudzītas dalībai festivāla oficiālajā programmā, tas neliedz Latvijas kino ļaudīm - Nacionālā kinocentra, Rīgas Filmu fonda un Producentu asociācijas pārstāvjiem darboties Latvijas paviljonā Kannu kinotirgū, piedāvājot interesentiem gan atsevišķas latviešu filmas, topošos projektus, kā arī iepazīstinot ar iespējām filmēt Latvijā, kas, izmantojot Rīgas Filmu fonda piedāvājumu, nozīmē arī finansiālu ieguvumu katram ārzemju filmu producentam, kurš nolēmis filmēt Rīgā. Atraktīvas aktivitātes veic arī lietuviešu kolēģi - arī viņu filmas nav oficālajā programmā, toties lietuvieši uz Kannām ir atveduši divus sivēnus, ko regulāri pastaidzina sarkanā paklāja tuvumā. Nabaga sivēni reklamē jauno lietuviešu projektu Redirected, kas pagaidām ir tapšanas stadijā, bet paši lopiņi piesaista milzīgu ziņkārīgo uzmanību.
Brāļi Koeni sajūsmina
Festivāla konkursa filmu piedāvājums ir blīvs un mākslinieciski pārliecinošs, par to detalizētāk rakstīšu ceturtdienas Kultūras Diena un izklaide. Pagaidām piezīmēšu, ka līdz šim augstāko neoficiālo novērtējumu - jūsmīgas kritiķu recenzijas - un mutvārdu sajūsmu ir izpelnījusies jaunākā amerikāņu režisoru - brāļu Ītena un Džoela Koenu filma Inside Llewyn Davis/Levinā Deivisā. Tās galvenais varonis ir jauns, neatzīts folkmūziķis, kurš 50. gadu Ņujorkā cīnās par iespēju izsisties, pārdot savu mūziku un iemantot atzinību. Filma piedāvā klasiskas brāļu Koenu filmām raksturīgas stila iezīmes - perfektu stilizāciju, izsmalcinātu attēlu, rafinētu un mazliet rezignētu ironiju. Kaut adekvātai filmas uztverei ir vēlama spēja orientēties Amerikas kultūrvēsturē un tajā radošās enerģijas sabiezējumā, kas radīja arī amerikāņu dziesminieka Boba Dilana fenomenu, šī noteikti ir tā Kannu festivāla filma, kas pagaidām ir izpelnījusies visjūsmīgākās atsauksmes. To, vai brāļi Koeni savai senajai uzvarai Kannu festivālā ar filmu Bārtons Finks pievienos vēl vienu prestižā festivāla balvu, redzēsim 26. maijā, kad noslēgsies Kannu kinofestivāls. Tomēr Koenu filmai ir nopietni konkurenti - gan franču režisora Fransuā Ozona pikantā un jaunas meitenes seksualitāti pētošā filma Jauna un skaista, gan irāņu režisora Asgara Farhadī Pagātne/Le Passe, gan nīderlandiešu režisora Aleksa van Varmerdama šokējošā un ironiskā ģimenes iznīcināšanas drāma Borgmans/Borgman un arī tās filmas, kuru skates konkursa programmā vēl tikai gaidāmas. Intriģējošākās no tām ir Stīvena Soderberga Aiz lustras/Behind the Candelabra, kurā Maikls Duglass spēlē homoseksuālu mūziķi Liberači, un itāļu režisora Paolo Sorentīno Lielais skaistums/The Great Beauty, kas arī pēta pārticības un lielas naudas atstāto iespaidu uz cilvēka personību. Atgādināšu, ka Kannu festivāla balvu liktenis ir žūrijas priekšsēža - amerikāņu režisora Stīvena Spīlberga rokās.
Risks kļūt provinciāliem
Dāņu režisors Tomass Vinterbergs svētdien 66. starptautiskā Kannu festivāla laikā svinēja 44. dzimšanas dienu. Tā būtu gluži privāta ziņa, ja vien Vinterbergs nebūtu gan festivāla žūrijas loceklis, kurš vērtē gan otrā svarīgākā Kannu festivāla konkursa programmu Un Certain Regard/Īpašais skatiens, gan arī Eiropas Media programmas balvas ieguvējs. Svētdien viņš saņēma Eiropas Savienības Media balvu no EU Izglītības un kultūras ministres Androullas Vasilliu rokām. "Dānijai kā mazai valstij ir visas iespējas kļūt provinciālai," sacīja Vinterbergs, uzsverot, cik būtisks ir programmas Media atbalsts Dānijas filmu industrijai un tam, lai dāņu filmas nebūtu provinciālas un spētu sasniegt plašu auditoriju - arī pasaulē. No jauneklīgā Vinterberga mutes šie vārdi absolūti neizskanēja kā formāla pateicības runa par oficiālas Eiropas institūcijas piešķirtu balvu, drīzāk gan kā kārtējais apliecinājums Dānijas kinoindustrijas potenciālam, kurā aiz nacionālās "lokomotīves" - Larsa fon Trīra - ir virkne ļoti spēcīgu režisoru, kuri spēj apvienot savās filmās gan nacionālo kolorītu un Dānijas kino raksturīgo smalko psiholoģismu un stāstniecības prasmi, gan sasniegt plašu auditoriju.
Tomass Vinterbergs, nenoliedzami, ir viens no Dānijas kinoindustrijas "pīlāriem", kurš savu vietu kinovēsturē ierakstīja jau teju pirms diviem gadu desmitiem, kad kopā ar Larsu fon Trīru parakstīja pēdējo XX gs. kinomanifestu - Dogma 95 manifestu, aicinot kino atteikties no tehnoloģiju dominantes un komercializācijas un piedāvājot arī filmas, kurās šie principi tika realizēti. Vispirms jau savu slaveno debiju Festen/Svinības. Kopš 90. gadu vidus ir pagājis daudz laika, arī Tomass Vinterbergs sen vairs nestrādā pēc Dogmas principiem, taču, nenoliedzami, viņa veidotā drāma Medības/The Hunt ar Madu Mikelsenu bērnudārza audzinātāja lomā, kuru nepatiesi tur aizdomās kā pedofilu, ir viena no pēdējo gadu spēcīgākajām Eiropas filmām. Media balva ir finansiālais atbalsts jaunajam Tomasa Vinterberga projektam Komūna/A Commune. (Media balvu, ko pasniedz Kannu festivāla laikā, ir saņēmuši vairāki režisori - tai skaitā arī par filmu Šķiršanās/Seperation oskarotais irāņu režisors Asgars Farhadī, viņa jaunākais darbs - filma Pagātne/The Past, kas saņēma Media atbalstu pērn, šogad ir iekļauta Kannu kinofestivāla konkursā un ir viens no konkursa spēcīgākajiem piedāvājumiem.)
Programma Media ir pazīstama arī Latvijas kinoveidotājiem, tās atbalstu programmas darbības laikā (kopš 2007. gada) ir saņēmuši desmitiem latviešu filmu projekti, Latvijā notiekošie kinofestivāli un filmu izrādītāji). Media darbība beidzas šogad, tās vietā stāsies jauna ES programma kultūras un arī kino atbalstam. Šādas programmas nozīmi uzsvēra gan Tomass Vinterbergs, gan cienījamā ES komisāre, kaut fakts ir acīmredzams arī bez vārdiem, - šā gada Kannu konkursa programmā ir septiņas filmas, kas tapušas ar Media atbalstu, pierādot, ka spilgtam autorkino šāds atbalsts ir vitāli nepieciešams.
Eiropas kino spēja sasniegt auditoriju un stratēģijas, kas ļautu to darīt sekmīgāk, ir arī viena no šajās dienās Kannās notiekošās konferences tēmām, kurā tiks prezentēts pētījums par mūsdienu "auditorijas izglītotību" un atvērtību Eiropas filmām. Tās ir ārkārtīgi svarīgas tēmas arī Latvijas kontekstā - galu galā esam viena no tām Eiropas Savienības valstīm, kurā izrādīto Eiropas filmu skaists ir viszemākais un valsts atbalsts nacionālajam kino - visniecīgākais.