Milānas Teatro alla Scala jeb vienkārši La Scala savu jauno sezonu tradicionāli sāk pilsētas patrona Svētā Ambrozija dienā 7. decembrī. Šajā dienā visas Itālijas uzmanība ir pievērsta operteātrim – šeit risinās gada krāšņākais defilē, ko salīdzina ar Oskaru pasniegšanas ceremoniju un Ņujorkā notiekošo Met Gala. Dārgākās biļetes uz Likteņa varas pirmizrādi šogad maksāja 3200 eiro. Par vakara goda viesiem kļuva XX gadsimta otrās puses operas leģendas Raina Kabaivanska, Plasido Domingo un Hosē Karrerass, kurš uz šīs skatuves dziedāja Likteņa varā 1978. gadā un kura partnere toreiz bija Montserrata Kavaljē.
Plasido Domingo, viņa dzīvesbiedre Marta un Hosē Karrerass operas Likteņa vara pirmizrādē. Foto – Jegors Jerohomovičs
Gracioza stāja
Sezonas atklāšanas svinībās ierodas Itālijas augstākā ranga politiķi, taču prezidents Serdžo Matarella šogad nebija klāt, jo viņš tajā vakarā piedalījās Parīzes Dievmātes katedrāles atklāšanas ceremonijā. Televīzijas kameru un fotoaparātu zibspuldžu apžilbinātajā teātra foajē bija sastopams augstlēcējs Džanmarko Tamberi, kurš ir 2020. gada olimpisko spēļu čempions un 2023. gada pasaules čempions un izskatās kā kinozvaigzne. Kopā ar sievu skaisti pozēja elegantais aktieris Pjerfrančesko Favīno, kuram opermāksla un tās peripetijas tagad ir īpaši tuvas, jo viņš ir nospēlējis Marijas Kallasas kalpotāju Ferručo režisora Pablo Larēna biogrāfiskajā drāmā Marija, kurā titullomā ir redzama Andželīna Džolija.
Uzmanības centrā. Augstlēcējs Džanmarko Tamberi (no labās) un viņa sieva ierodas operas Likteņa vara pirmizrādē. Foto – Jegors Jerohomovičs
Populārais dziedātājs Akille Lauro piesaistīja uzmanību ar sejas tetovējumiem un Giorgio Armani smokingu. VIP viesu pūlī varēja pamanīt rakstnieku Alesandro Bariko, kurš jaunajā sezonā tiks iesaistīts teātrī La Scala notiekošajos koncertos kā režisors un teicējs. Savu graciozo stāju Likteņa varas pirmizrādes vakarā demonstrēja La Scala baleta ikona Roberto Bolle un dejotāju pāris Nikoleta Manni un Timofejs Andrijašenko.
Dziedātājs Akille Lauro piesaistīja uzmanību ar sejas tetovējumiem un Giorgio Armani smokingu. Foto – Jegors Jerohomovičs
Lai Dievs piedod visiem!
Džuzepes Verdi operu Likteņa vara iestudējis La Scala muzikālais līderis Rikardo Šaijī un režisors Leo Muskato. Bija paredzēts, ka dona Alvaro lomu atveidos tenors Jonass Kaufmanis, taču mazāk nekā trīs nedēļas pirms pirmizrādes dziedātājs atcēla savu dalību jauniestudējumā, aizbildinoties ar to, ka "ģimenes apstākļu dēļ nevar piedalīties mēģinājumos". Vācu mākslinieku pirmizrādē aizstāja amerikānis Braiens Džeids – jaudīgs dziedātājs, kurš ir apveltīts ar spēcīgu un skanīgu balsi. Viņa vokālajā un aktieriskajā sniegumā smalku nianšu ir mazāk nekā Jonasam Kaufmanim, taču nav noslēpums, ka pēdējos gados Jonass Kaufmanis vokāli vairs nav tik nevainojams un stabils kā agrāk, un Alvaro loma prasa lielu izturību. Likteņa varas otrajā sastāvā Milānā šo partiju dzied Lučāno Ganči.
Teātris La Scala bija rūpīgi plānojis divu superzvaigžņu – Jonasa Kaufmaņa un Annas Ņetrebko – satikšanos vienā izrādē, taču iecere līdz galam nepiepildījās (kopā uz La Scala skatuves viņi dziedāja 29. novembrī notikušajā koncertā, kas veltīts Džakomo Pučīni 100. nāves gadadienas atcerei). Krievu soprāns Anna Ņetrebko ir savu radošo spēku pilnbriedā, un Leonoras lomā ir grūti iedomāties spožāku izpildītāju (otrajā sastāvā dzied Jeļena Stihina).
Soprāns Anna Ņetrebko (Leonora) operā Likteņa vara. Foto – Marko Breša un Rūdijs Amizāno
Annas Ņetrebko klātbūtne nodrošina gan pilnu zāli, gan dažādas protesta izpausmes. Dziedātājai, kura vairs neuzstājas un neviesojas Krievijā, tiek pārmests, ka viņa nav pietiekami asi nosodījusi Krievijas sākto karu Ukrainā. Oficiāli un skaļi attiecības ar viņu ir pārtraukusi Ņujorkas Metropoles opera. Kontinentālajā Eiropā Anna Ņetrebko uzstājas lielākajos operteātros un koncertzālēs (Parīzē, Vīnē, Zalcburgā, Berlīnē, Neapolē, Romā un citur). Pirmizrādes vakarā pēc Likteņa varas izskaņas no augšējiem balkoniem dziedātājas virzienā tika raidīti kliedzieni "bū!", bet viņa publikai visos lielā teātra La Scala līmeņos pateicās ar smaidu, pamāja ar roku un paklanījās. Pēc Annas Ņetrebko ārijām šādi kliedzieni neskanēja, jo viņas vokālā meistarība un izteiksmīguma spēks nav noliedzams. "Visās paaudzēs nav tādas dziedātājas kā Anna Ņetrebko. Ja mums ir paveicies, ka viņa uzstājas mūsu teātrī, mums ir jāizturas pret viņu silti un jāaplaudē viņai," pēc pirmizrādes sarunā ar žurnālistiem dīvu aizstāvēja Teatro alla Scala vadītājs Dominiks Meiers.
Savus mākslinieciskos resursus dziedātāja nav izšķērdējusi. Magnētisks ir ne tikai viņas dziedājums, bet arī kustības – katra kustība turpina Annas Ņetrebko dziedāto frāzi. Viņa dzīvo uz skatuves, un dzied viss viņas ķermenis – acis, rokas, kājas. Viņa var nospēlēt ar vieglu galvas pagriezienu un pirksta kustību. Fascinējošs mākslinieks ir arī Leonoras brāļa un Alvaro ienaidnieka dona Karlosa lomas atveidotājs – franču baritons Ludoviks Tezjē. Viņš ir dižs meistars un Verdi speciālists, kura balss plūdums apbur pat tajās operās, kurās Ludoviks Tezjē tēlo agresīvus, ne pārāk simpātiskus varoņus.
Baritons Ludoviks Tezjē (dons Karloss; no kreisās) un tenors Braiens Džeids (Alvaro) operā Likteņa vara. Foto – Marko Breša un Rūdijs Amizāno
Likteņa varas darbība risinās XVIII gadsimta kara laikā Itālijā un Spānijā. Stāsts sākas Seviljā. Vecā marķīza di Kalatravas meita Leonora un peruānis dons Alvaro (viņu izseko spāņu kolonisti) mīl viens otru, bet Leonoras ģimenei tas nav pieņemams. Alvaro nejauši kļūst par marķīza nāves vaininieku, un Leonoras brālis dons Karloss nolemj atriebties gan māsai, gan viņas mīļotajam. Jau drīz liktenis izšķir Leonoru un Alvaro. Viņa nolemj pavadīt mūža atlikušo daļu klosterī, viņš pievienojas spāņu armijai un dodas karā, kurā glābj dona Karlosa dzīvību, pretinieki pagaidām neatpazīst viens otru. Sižetā ir daudz pavērsienu – šāvienu, divkauju, pakaļdzīšanās un pārģērbšanās ainu, komisku un traģisku epizožu, kurās piedalās karavīri, svētceļnieki, mūki, zemnieki, tirgotāji un čigāni. Finālā Alvaro nāvējoši ievaino donu Karlosu, kurš tomēr paspēj nodurt savu māsu, kad Leonora dodas viņam palīgā. Mirstot viņa lūdz Dievu piedot visiem.
Izlīguma opera
Pēc operas Masku balle (1859) Verdi teica ardievas mūzām un paziņoja, ka pievērsīsies sava īpašuma pārvaldīšanai un politikai. Taču 1861. gada janvārī, būdams Turīnā, komponists saņēma pasūtījumu uzrakstīt operu imperatora teātrim Sanktpēterburgā. Tā tapa Likteņa vara ar Frančesko Marijas Pjaves libretu, ko iedvesmojusi Anhela Peresa de Saavedras drāma Dons Alvaro jeb Likteņa vara (1835). Operas pirmizrāde Sanktpēterburgā notika 1862. gadā, savukārt otrā jeb fināla redakcija tika pirmatskaņota Milānas La Scala 1869. gadā (šī versija izvēlēta 2024. gada jauniestudējumam).
Likteņa vara tiek dēvēta par darbu, kas ir izšķirošs La Scala attiecībās ar Džuzepi Verdi. Šī ir pirmā no četrām operām, kuras jauno versiju autors radījis speciāli šim teātrim (trīs pārējās ir Aīda, Simons Bokanegra un Dons Karloss), un arī viņa divu pēdējo šedevru Otello un Falstafs pirmizrāde notika La Scala. "Likteņa vara ir Verdi izlīguma opera ar teātri La Scala, kuru komponists pameta pēc Žannas d’Arkas pirmizrādes 1845. gadā. Bija pagājis liels laika sprīdis. Tas, ka Verdi personīgi diriģēja Likteņa varas otro versiju 1869. gadā, ir ievērojams vēsturisks notikums," atgādina maestro Rikardo Šaijī. Likteņa vara ir sešpadsmitā Verdi opera Rikardo Šaijī repertuārā.
Likteņa vara 1869. gada versijā Milānas teātrī nav skanējusi divdesmit piecus gadus – kopš 1999. gada. Līdz šim tā ir atklājusi La Scala sezonu tikai vienu reizi – 1965. gadā. No labi zināmajiem Verdi darbiem mazāk ir paveicies tikai Rigoleto, kas nekad nav ieskandinājis La Scala sezonu. Savukārt visbiežāk svinīgajā sezonas atklāšanā ir ticis spēlēts monumentālais Dons Karloss. Šī statistika, kas veido opermākslas vēstures hroniku, katram komponistam ir ļoti svarīga – pat pēc nāves.
Šī ir jau desmitā Rikardo Šaijī diriģētā La Scala sezonas atklāšanas pirmizrāde. Likteņa vara ir Annas Ņetrebko septītā sezonas atklāšanas pirmizrāde Milānā – tas arī ir rekords.
Atslēgas vārds – loģika
Likteņa vara ir viens no visskaistākajiem Verdi darbiem. Milānas 1869. gada versija sākas ar neaizmirstamo, brīnišķīgo simfoniju, kas aizstāj operas pirmās versijas prelūdiju. Diriģents Rikardo Šaijī precizē, ka Likteņa vara ir pēdējā Verdi opera, kurā ir iekļauta simfonija.
Teātris La Scala ir pazīstams ar vareniem, klasiskiem iestudējumiem, un Likteņa vara ir vērienīga, personāžu blīvi apdzīvota izrāde. Režisors Leo Muskato stāsta par savu darbu: "Gan operā, gan drāmā vēlos palikt uzticīgs attiecībām starp varoņiem, lai tās uzrunātu mūsdienu skatītāju, kuram šādā dinamikā ir jāatpazīst kaut kas tāds, kas viņu dziļi skar. Dziedātājiem un aktieriem vienmēr saku: mēģiniet iedomāties, ka jums nav vārdu. Vārdi ir tikai tas, kas varoņiem ir jāsaka, reaģējot uz kaut ko, kas jau ir noticis. Svarīga ir loģika, tas man ir atslēgas vārds. Visam, ko tu dari un ko saki, visam, kas notiek, ir jābūt loģiskam. Kas šajā procesā ir vissarežģītākais? Neļaut loģikai kļūt paredzamai."
"Operas specifika ir tāda, ka ir trīs datumi, kurus nevar ignorēt. Pirmais ir datums, kad opera sarakstīta, jo autors to veido konkrētā kontekstā konkrētam teātrim un konkrētiem izpildītājiem. Otrais ir pirmizrādes datums. Trešais – vismazāk novērtētais – ir datums, kad mēs izejam uz skatuves. Izrādes parasti tiek plānotas divus vai trīs gadus iepriekš, šajā laikā var sākties karš vai pandēmija, kas visu maina. Kad ir saņemts pasūtījums iestudēt operu, režisoram ir jākoncentrējas uz vienu no trim minētajiem datumiem. Es jau kādu laiku studēju Verdi, jo gatavoju par viņu lugu. Viņš ir komponists, kuru es pazīstu vislabāk. Es vairāk mīlu Mocartu, bet Verdi es pazīstu labāk. Sākotnēji es nezināju, kā izvēlēties vienu no trim datumiem, pie kura pieturēties. Tad sapratu, ka Likteņa varai raksturīgais fragmentārisms, kas daudz kritizēts ekspertu esejās, ļauj ieviest iestudējumā vairāku laika periodu attēlojumu. Konstatēju, ka man ir jāstrādā ar laika ritējumu. Pirmajā cēlienā mēs esam XVIII gadsimtā, otrajā – XIX gadsimtā, pēc tam nonākam XX gadsimtā un mūsdienās. Es arī pievērsos pavedienam, kas iet cauri visai operai, – karam," savu pieeju apraksta Leo Muskato.
Skats no operas Likteņa vara jauniestudējuma Milānas Teatro alla Scala. Foto – Marko Breša un Rūdijs Amizāno
Iestudējumu ir ietekmējusi režisora Edvarda Bergera filma Rietumu frontē bez pārmaiņām (2022), kuras pamatā ir Ēriha Marijas Remarka romāns un kura ir apbalvota ar četriem Oskariem. "Filmas sākums ir sirdi plosošs: jūs redzat daudzus jaunus puišus – skaistus, labi situētus, viņiem priekšā ir diplomātiskā karjera, bet viņi tiek pamudināti doties karā. Zēni piesakās armijā un iziet medicīniskās pārbaudes. Viņi piedzīvo hormonu vētru, taču nav jāaizmirst, ka viņi vēl ir tikai bērni. Puišiem iedod saplēstus formastērpus, kuri piederējuši citiem zēniem, kuri devās karā un neizdzīvoja. Arī šie jaunieši pēc dažām minūtēm aiziet bojā. Tā sākas filma, un tāds ir izrādes otrais cēliens: satraukuma un reibuma sajūtai seko neizbēgama iznīcība," atklāj Leo Muskato.
Viena no galvenajām operas tēmām ir Leonoras un dona Alvaro mīlas stāsts. "Mēs redzam, kā pirmajā cēlienā XVIII gadsimtā uzplaukst viņu mīlestība. Otrajā un trešajā cēlienā viņi vairs nesatiekas, viņi viens otram pat nepieskaras. Kad viņi atkal satiekas ceturtajā cēlienā, viņi jau ir pieauguši cilvēki, kuri ir pārdzīvojuši daudzus karus. Leonora ir kļuvusi par eremīti. Viņa iznāk no sabombardēta klostera drupām – tādām pašām drupām, kādas katru dienu vērojam ziņu sižetos," saka režisors.
Likteņa vara Milānā skanēs 22. un 28. decembrī, kā arī 2. janvārī.
Marinas Rebekas Norma
Jaunā sezona La Scala solās būt interesanta. Teātris turpinās Riharda Vāgnera tetraloģijas Nībelunga gredzens jauniestudējumu Deivida Makvikara režijā. Šā gada oktobrī ir tapis Reinas zelts, savukārt februārī būs dzirdama Valkīra un jūnijā – Zīgfrīds. Šim projektam ir piesaistīti divi diriģenti – Simona Janga un Aleksandrs Sodijs.
27. aprīlī notiks itāļu komponista Frančesko Filidei trešās operas Rozes vārds pasaules pirmizrāde, tās pamatā ir Umberto Eko romāns. Pirmiestudējumu veido laikmetīgās mūzikas speciālists maestro Ingo Mecmahers un režisors Damiāno Mikjeleto.
Milānas Teatro alla Scala savu jauno sezonu tradicionāli sāk pilsētas patrona Svētā Ambrozija dienā 7. decembrī. Foto – Jegors Jerohomovičs
Latvijas klausītājiem noteikti ir jāpievērš uzmanība Vinčenco Bellīni Normas pirmizrādei 27. jūnijā – titullomu šajā bel canto liriskajā traģēdijā atveidos soprāns Marina Rebeka, kura 2024. gada sākumā La Scala guva lielus panākumus Luidži Kerubīni Mēdejas titulpartijā. Teātris ir nolēmis priecēt publiku ar leģendārām operām, kuras sen nav tikušas iestudētas izpildījuma sarežģītības un "bīstamības" dēļ. Šo bīstamību rada neizbēgamais salīdzinājums ar pagātnes izrādēm un zelta laikmeta dīvām.
Normas pirmizrāde notika La Scala 1831. gadā ar Džuditu Pastu galvenajā lomā. 1952. un 1955. gadā Normu Milānā dziedāja Marija Kallasa. Pēdējo reizi La Scala Bellīni opera skanēja 1977. gadā, kad titullomā mirdzēja Montserrata Kavaljē. Nākamā šīs partijas izpildītāja uz šīs skatuves būs Marina Rebeka, kuru redzēsim diriģenta Fabio Luizi un režisora Olivjē Pī veidotajā jauniestudējumā. Septiņu izrāžu cikls turpināsies līdz 17. jūlijam.
Pirmizrāžu vidū ir arī Pētera Čaikovska Jevgeņijs Oņegins (diriģents Timurs Zangijevs, režisors Mario Martone), Antonio Saljēri skolotāja, uz baroka un klasicisma robežas balansējošā komponista Floriana Leopolda Gasmaņa L’opera seria (diriģents Kristofs Rusē, režisors Lorāns Pellī) un Kurta Veila triptiha jauniestudējums (diriģents Rikardo Šaijī, režisore Irina Bruka). Repertuārā ir arī Verdi Falstafs un Rigoleto, Pučīni Toska, Rosīni Pelnrušķīte, Doniceti Pulka meita un Mocarta Così fan tutte.
La Scala lepojas ar savu baleta trupu. Decembris un janvāris ir Čaikovska Riekstkoža laiks. Šajā Rūdolfa Nurejeva iestudētajā baletā 31. decembrī, kā arī 3. un 5. janvārī dejos Latvijā dzimušais Timofejs Andrijašenko kopā ar savu dzīvesbiedri La Scala baleta augstākā titula étoile īpašnieci Nikoletu Manni.
Sezonas jaunums – horeogrāfa Džona Neimeiera Ņižinska aspekti (vakaru veido Petruška, Fauna diendusa un Armīdas paviljons). Laikmetīgo horeogrāfiju pārstāv Filipa Kraca, Anželēna Prelžokaža un Patrika de Banas baletu vakars, mūsdienu klasiķa Viljama Forsaita baletu vakars un Edvarda Kluga Pērs Gints. Klasikas cienītājus priecēs Pakita (horeogrāfs Pjērs Lakots) un Gulbju ezers (Rūdolfa Nurejeva versija pēc Mariusa Petipā un Ļeva Ivanova baleta motīviem).
Teātra afišu bagātina apjomīga simfoniskās, kamermūzikas un solokoncertu programma. Mecosoprāns Elīna Garanča piedalīsies La Scala orķestra un kora koncertā, kurā diriģenta Rikardo Šaijī vadībā skanēs Arnolda Šēnberga, Gustava Mālera un Albāna Berga mūzika (18., 21. un 23. oktobrī).
Informācija: teatroallascala.org