Izdota dzejnieka un filozofa Riharda Rudzīša dienasgrāmatas Dvēseles dziesmas otrā daļa

Šis periods ir lielu pārmaiņu laiks autora dzīvē. R. Rudzītis saprot, ka cēlās jūtas, kuras viņš piedēvējis kādai iemīļotai meitenei, ir viņa izdomātas, ka patiesībā viņiem ir maz kā kopīga. Nedaudz vēlāk R. Rudzītis iepazīstas ar jauno aktrisi Ellu Strazdiņu, kura tad arī kļūst par viņa dzīvesbiedri uz mūžu. Taču kopdzīve ir pārpratumu un grūtību pilna.R. Rudzīša garīgie meklējumi nerimstas un alkas pēc ētiskā un skaistā visā dzīvē atainojas arī viņa dzejā un rakstu darbos gan grāmatās, gan periodiskajos izdevumos. Šajā laikā sākās intensīvs, radošs literārais darbs, iznāca pirmais dzejoļu krājums Cilvēka dziesmas, kam sekoja arī citi. Viņš kļuva par tautā atzītu dzejnieku.Autors mīlēja ceļošanu un apceļoja ne tikai Latviju, bet arī Eiropu ar tās galvaspilsētām un dabu. Rezultātā tapa darbs Svētceļotāja piezīmes, ko izdeva 1929. gadā.Daudzos dienasgrāmatas ierakstos skarti mākslas un skaistuma jēdzieni, meklējot to visdziļāko jēgu un misiju: „Domāju, mana reliģija ir visur, kur pasaulē kaut kas daiļš, cēls, dižens. Kur uzliesmo kādas cēlas jūtas, skaists darbs.”Lasītājs pamanīs, cik neparasta un filozofiski dziļa ir R. Rudzīša domu pasaule. Ja lasot brīžiem šķiet, ka autors ir naivs un daudz ko vēl nesaprot tā saucamajā ikdienas dzīvē, tad daudzās vietās tekstā parādās tik dziļas un nobriedušas filozofa domas, ka neviļus rodas iespaids, ka šo domu autors ir cilvēks ar daudzu mūžu pieredzi, jo ir brīži, kad liekas - to nevar uzrakstīt cilvēks tādā vecumā.R. Rudzītis ir ļoti neparasts cilvēks - personība ar ārkārtīgi smalku un skaistu dvēseli. Blakus ikdienas rūpēm un grūtībām viņš atkal un atkal nojauš kādas skaidrākas, tīrākas pasaules eksistenci, ko grūti izteikt vārdiem, bet tās esamība autoram ir daudz reālāka, nekā pati „reālā dzīve”.