Kultūras Dienai izdevās noskaidrot, ka, vadoties pēc pēdējiem pieejamiem datiem par 2010. gadu, reālo skaitli ministre ir optimistiski noapaļojusi uz augšu par apmēram 250 tūkstošiem. Taču, konsultējoties ar speciālistēm Latvijas publisko bibliotēku jautājumos, kļūst skaidrs, ka gan ministres nosauktā, gan reālā summa - lai arī cik lepni mūsu ausīm izklausītos miljons un vēl pāris simtu tūkstošu latu -, pirmkārt, ir niecīga 829 publisko bibliotēku tīklam. Otrkārt, šis skaitlis viltīgi apslēpj diezgan dramatiskas finansiālā stāvokļa atšķirības bibliotēkās. Treškārt, valsts palīdzība, iepērkot publiskajām bibliotēkām vērtīgākās grāmatas, vēl pērn bija nepiedodami maza (četri tūkstoši latu), šā gada pirmajā dekādē tā ir nepiedodami nekāda - Valsts kultūrkapitāla fonda kultūras projektu konkursa 1. kārtā līdzekļi netika rasti ne jaunu grāmatu un citu izdevumu iegādei publiskajām bibliotēkām, ne arī lasīšanas veicināšanas programmai Bērnu/jauniešu žūrija, kurai pateicoties bija iespēja iegūt krājumā kaut dažas jaunas grāmatas bērniem.Janvārī laikrakstam Diena Kultūras ministrijas bibliotēku nozaru speciālists Jānis Turlajs skaidroja, ka VKKF atbalsta mērķis nekad nav bijis nodrošināt krājumu publiskajām bibliotēkām, kas saskaņā ar Bibliotēku likumu ir to dibinātāju - pašvaldību - atbildība, bet gan atbalstīt īpaši vērtīgu grāmatu iegādi, to skaitā īpašu bērniem adresētu grāmatu komplektu iegādi Bērnu žūrijas un lasīšanas veicināšanas pasākumiem. Sanāk, ka pēdējos gados valsts nespēj pilnvērtīgi pildīt ne savu tiešo pienākumu, ne arī palūkoties uz situāciju kopumā, rēķinoties ar pašvaldību rocību. Pašvaldību atbalsta apjoms bibliotēku krājumu papildināšanai ir ļoti atšķirīgs, liecina publisko bibliotēku pārskati par pērno gadu. Piemēram, vairākās Tukuma reģiona bibliotēkās (Apšuciemā, Bērzciemā, Zantē, Zentenē) šī summa svārstījās no 600 līdz 900 latiem, savukārt integrētajā Ventspils bibliotēkā, kurā gan ir piecas struktūrvienības un kura ir arī reģiona galvenā bibliotēka, - 43 476 lati. Šie nav paši augstākie, ne arī zemākie rādītāji valstī. Ir bibliotēkas, kuru vadītājiem jāizšķiras, vai nopirkt ļoti labu, dārgu grāmatu vai kādu vieglāku un salīdzinoši lētāku lasāmvielu. Citiem naudiņas pietiek tik vien kā periodikai.«Valstij būtu jāfokusējas uz mazajām pagasta bibliotēkām, bet sanāk otrādi,» saka LNB Bibliotēku attīstības institūta Bibliotēku pētniecības un informācijas nodaļas vadītāja Jana Dreimane. LNB Bibliotēku konsultatīvais centrs, kas kopš 2002. gada ir kultūras programmas (vēlāk projekta) Jauno grāmatu un citu izdevumu iegādei publiskajām bibliotēkām pieteicējs VKKF konkursam, līdz ar finansējuma straujo kritumu 2009. gadā grāmatas dala tikai reģionu galvenajām bibliotēkām, kā arī Latvijas Neredzīgo bibliotēkai. Tās savukārt cenšas, lai iepirktās grāmatas kādu laiku būtu pieejamas arī citās pilsētu un pagastu bibliotēkās.Pērn VKKF 4000 latu vērtībā atbalstīja tikai 23 darbu nosaukumu iepirkšanu. «Palika vesela virkne kvalitatīvas oriģinālliteratūras, ko nevarējām iepirkt, - Ata Klimoviča grāmatu Personīgā Latvija. XX gadsimta stāsti, Jāņa Torgāna Latvijas mūzikas virsotnes, Māras Zālītes Trīs latviskas dziesmuspēles un citas,» stāsta Bibliotēku konsultatīvā centra galvenā bibliotekāre, minētās kultūras programmas administrētāja Solvita Ozola. Lai mākslas zinātnieka Jāņa Kalnača vērtīgā un arī dārgā monogrāfija Rīgas dendijs un autsaiders. Kārlis Padegs būtu pieejama 28 reģionu galvenajās bibliotēkās, kā arī Latvijas Neredzīgo bibliotēkā, S. Ozola vērsusies izdevniecībā Neputns, kas ļāva nopirkt grāmatu ar 10 latu atlaidi. Atlaides deva arī pārējās izdevniecības. «Šī programma ir milzīgs atspaids arī rakstniekiem un izdevējiem,» atgādina J. Dreimane. «Tiem, kas neizdod komerciālo literatūru, ir grūti realizēt savu produkciju patērētājtirgū. Valsts iegūst trejādi: rakstnieki, izdevēji un lasītāji, kas bibliotēkā bez maksas var lasīt šo ārkārtīgi svarīgo literatūru.»Viņa stāsta, ka XX gadsimta 90. gados pirms kultūras programmu Jaunu grāmatu un citu izdevumu iegādei publiskajām bibliotēkām un Bērnu žūrija atvēršanas VKKF Kultūras ministrija centralizēti un sistemātiski finansēja jaunu grāmatu iegādi publiskajām bibliotēkām. Šobrīd viss ir pašvaldību rokās. «Ir pavīdējusi doma, ka varētu lūgt tautai ziedot līdzekļus grāmatu iegādei, bet nezinu, vai tā būtu ētiska prasība, jo bibliotēkas jau tiek finansētas no tautas, respektīvi, nodokļu maksātāju, naudas. Sanāk, ka iedzīvotāji maksātu divreiz,» viņa spriež.Paši sūdzēties nevar, taču nozares kolēģus saprotPašapkalpošanās iekārtas, plašs personāls, elektroniskais katalogs, grāmatu nodošanas kaste ārpus ēkas, tematiskie pasākumi - šie ir tikai daži, taču nozīmīgi raksturotāji, kas Ventspils bibliotēku ierindo starp mūsdienīgākajām bibliotēkām Eiropā.Pats galvenais - pateicoties veiksmīgam dialogam ar turīgo Ventspils pašvaldību, bibliotēka spēj nodrošināt savus apmeklētājus ar plašu un daudzveidīgu oriģinālliteratūras, nozaru literatūras, periodikas, kā arī audiovizuālo materiālu klāstu. Ventspils bibliotēkas piecu struktūrvienību - Galvenās, Bērnu, Ventspils Augstskolas, Gāliņciema un Pārventas bibliotēkas - krājumu komplektēšanai pērn kopumā tika izdoti 43 683 lati. No tiem: grāmatām - 30 727 lati, periodikai - 9082 lati, bet audiovizuālajiem materiāliem - 3872 lati. Šajā summā gluži kā piliens jūrā ietilpst arī 207 lati, kas ar kultūras projekta Jauno grāmatu un citu izdevumu iegādei publiskajām bibliotēkām starpniecību tika saņemti VKKF konkursa rezultātā.
«Nevaram sūdzēties - mums ir pietiekami daudz līdzekļu grāmatu iegādei,» atzīst Ventspils bibliotēkas direktore Astra Pumpura, taču labi saprot savu kolēģu rūpes citās bibliotēkās. Viņasprāt, nepieciešams atjaunot Valsts atbalstu mērķprogrammu vismaz latviešu oriģinālliteratūras iegādei.
Bērnu bibliotēkā rit spraigs darbs jaunākās paaudzes piesaistīšanā. Internetā izveidots pat speciāls ilustratīvais katalogs, kas atraktīvā un saprotamā veidā palīdz bērniem sameklēt vajadzīgo grāmatu. Bērnu bibliotēkas galvenā speciāliste Inese Ozola apgalvo, ka 50 procenti no skolēniem, kurus skolotājas ik nedēļu ved uz bibliotēku, arī nākotnē būs lasītāji un zinās, kur atrodas bibliotēka. Viņa uzsver - ja ne Ventspilī, tad valstī kopumā Bērnu žūrijas projektam ir neatsverama loma sabiedrības izglītošanā.
Zemītes bibliotēkai trūkst bērnu grāmatu
Esmu uzaugusi šajā bibliotēkā, jo priekšgājēja, kas te strādāja, ir mana mamma. Viņa savos 33 darba gados ir darījusi un panākusi daudz, - Kultūras Dienai stāsta Kandavas novada Zemītes pagasta bibliotēkas jaunā vadītāja Solvita Kalinjuka. Pašlaik viņas mamma Rita Diduha ir pagasta padomes priekšsēdētāja, un Solvita piekrīt, ka tādējādi bibliotēkas vajadzības iespēju līmenī tiek uzklausītas.
Saņemot šā gada grāmatu iepirkuma budžetu, bibliotekāre bijusi pārsteigta, ka valsts šim mērķim naudu nedod vispār. Šogad pašvaldība grāmatu iegādei piešķīrusi 500 latu, savukārt pagājušajā gadā par 547 latiem tika nopirkti 80 iespieddarbi, par Bērnu žūrijas 52 latiem - 10, Grāmatu svētkos saņemti 15 iespieddarbi par 39 latiem. Pērn bibliotēka abonēja periodiskos izdevumus par 684 latiem, piedevām lietotāji bibliotēkai dāvināja tādus žurnālus kā Privātā Dzīve, Patiesā Dzīve, Ieva un Ievas Māja. Šogad periodikai - 400 latu.
«Runājot par presi, vairāk vai mazāk cilvēku vēlmes ir izpildītas. Ir cilvēki, kas vaktē katru žurnāla numuru, jo paši nevar atļauties pasūtināt presi,» teic Solvita. Vairāk naudas vajadzētu grāmatām. Bibliotekāre stāsta: «Iepērkot grāmatas, sekoju, lai visiem būtu ko palasīt - gan par vēsturi, gan zinātni, arī par mīlestības lietām.» Vairāk vajadzētu bērnu grāmatas. Solvitai pašai ir divi bērni, un viņa labi zina, cik tās maksā.
Lai atsvaidzinātu literatūras klāstu, Zemītes pagasta bibliotēka apmainās grāmatām ar Zantes pagasta bibliotēku vai, piemēram, atrod iespēju Zvaigznes ABC grāmatnīcā akcijas Bankrota cenas ietvaros iegādāties grāmatas lētāk. «Ir atšķirība, ja grāmatu, kas ir maksājusi 12 latus, vari iegādāties par četriem latiem.» Kā lielākoties visur, arī Zemītē aktīvākie lasītāji ir vecāka gadagājuma ļaudis, jaunajiem vairāk interesē internets, taču Solvita uzsver, ka arī laukos cilvēkiem grāmatas ir svarīgas.
Sāpīgākā lieta - latviešu oriģinālliteratūra
Pērn par pašvaldības dotajiem 1056 latiem Kandavas pilsētas bibliotēka iegādājās 167 grāmatu eksemplārus. Bijis jālien kā caur adatas aci, lai nopirktu no visa pa drusciņai. Sāpīgākā lieta esot latviešu oriģinālliteratūra, atzīst bibliotēkas direktore Daiga Kārkliņa.
Šogad pašvaldības finansējums ir vēl mazāks nekā pagājušajā gadā. Prieks gan par izdevniecībā Atēna 100 latu vērtībā tikko iepirktām grāmatām par izdevīgu cenu. «Par simts latiem var nopirkt tikai 24 grāmatas. Tas nekas nav. Iepirktās grāmatas jau tautā izgājušas, tikai dažas stāv bibliotēkā,» teic direktore.
Pirms vairākiem gadiem, kad VKKF finansējums arī literatūras zinātnei bija pietiekami liels, bibliotēka četrreiz gadā tikusi pie jaunām grāmatām. «Dabūjām visu jaunāko latviešu oriģinālliteratūru,» atceras D. Kārkliņa. «Pašlaik ļoti uzmanīgi jāseko līdzi, lai mēs vispār zinātu, kas jauns ir iznācis. Tikai divreiz gadā tiekam klāt grāmatu iepirkšanai, un gadās, ka tad viena otra grāmata vairs bāzē nav nopērkama. Ļoti grūti.»
Periodikas izdevumu iegādei pērn tika tērēts gandrīz tikpat, cik grāmatām - 1024 lati, šogad summa nedaudz sarukusi - 800 latu. Par žurnālu un avīžu trūkumu lasītāji nevar sūdzēties. Telpā, kur ir datori un periodika, cilvēki uzturoties visbiežāk.
«Pašvaldībai ir jābūt ar attieksmi,» uzskata D. Kārkliņa. «Kaimiņu novadā pašvaldības vadītājs nāk uz bibliotēku un lasa - tad ir pilnīgi jūtami citāda attieksme pret to, cik «nobirs» bibliotēkai. Bet, ja no domes gandrīz neviens te nenāk, arī attieksme ir citāda.» Starpnieks starp bibliotēku un domi ir novada Kultūras pārvalde, tāpēc nav iespējams pašiem lūgt naudu grāmatām: «Tā ir kā liela sile, kurā ietilpst kultūras nami, bibliotēkas, muzejs, tūrisma informācijas centrs, amatnieku biedrība. Kurš nekaunīgāks, tas dabū vairāk.»
Latvijā ir 829 publiskās bibliotēkas, no kurām: 817 pašvaldību publiskās bibliotēkas, Latvijas Neredzīgo bibliotēka ar filiālbibliotēkām; 4 citas bibliotēkas.
Ls 1 248 514 – summa Latvijas publisko bibliotēku krājumu komplektēšanai 2010. gadā. Līdzekļus lielākoties ieguldīja pašvaldības, Ls 6900 no kopsummas – VKKF piešķīrums.
Pašvaldību atbalsta apjoms savu bibliotēku krājumu papildināšanai ir ļoti dažāds, piemēram, vairākās Tukuma reģiona bibliotēkās pērn tas bija Ls 600 – 900, Ventspils bibliotēkā – Ls 43 476.