Kā norāda KM darba grupas vadītāja Nora Ikstena, sarunas laikā netika rasti nekādi kopsaucēji, jo ministre ignorējusi nozares darba grupas iepriekš paveikto. "Uz jautājumiem par pašas ministres redzējumu Ž. Jaunzeme-Grende atteicās atbildēt, aizbildinoties ar frāzēm "mēs pie tā strādājam" un "to es jums neteikšu"," par aizvadīto diskusiju, kas tika rīkota pašas ministres iniciatīvas rezultātā, stāsta Nora Ikstena.Jāatgādina, ka pēc sanāksmes Saeimas Izglītības, kultūras un sporta komitejā šī gada 14. februārī, kurā Latvijas rakstnieki un kultūras darbinieki iepazīstināja komisiju ar situāciju nozarē un absolūti nepietiekamo finansējumu latviešu valodas un literatūras pastāvēšanai un attīstībai, Kultūras ministrija izveidoja darba grupu nozares stratēģijas izstrādāšanai un nepieciešamā minimālā budžeta noteikšanai. Darba grupa rakstnieces Noras Ikstenas vadībā izstrādāja dokumentu, ar kuru tika iepazīstināta kultūras ministre."Atsaucoties vārdā nenosauktu personu aicinājumam, kuri dokumentu atzinuši par nepilnīgu, ministre diskusijā 2. maijā aicināja Rīgas Biznesa skolas pasniedzēju Mārtiņu Mārtinsonu kopā ar darba grupas locekļiem un citiem nozares speciālistiem vēlreiz apspriest nozares stiprās un vājās puses, riskus, iespējas un nozares attīstības galvenos stratēģiskos virzienus, kas jau sākotnēji tika identificēti sagatavotajā dokumentā," norāda Nora Ikstena.Par izbrīnu diskusijas dalībniekiem, sākotnēji nebija paredzēts apspriest darba grupas veikumu, bet, par spīti profesionāļu paveiktajam, nozares analīzi veikt "no nulles", izmantojot mārketinga un neirolingvistiskās programmēšanas ("koučinga") paņēmienus. Pēc darba grupas locekļu un pieaicināto ekspertu izteiktajiem iebildumiem notika dokumenta īsa prezentācija, kurai sekoja asa vārdu pārmaiņa vairāku stundu garumā. Ar sagatavoto dokumentu nebija iepazinies arī moderators. Rezultātā diskusija noslēdzās bez vienota kopsaucēja.Darba grupas vadītāja Nora Ikstena gan cer, ka darba grupas sagatavotie priekšlikumi tiks ņemti vērā, ministrei tiekoties ar Saeimas Izglītības, kultūras un sporta komisiju 15. maijā.
Kultūras ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Iluta Bērziņa portālam Kulturasdiena.lv norāda – darba grupas izplatītais paziņojums apstiprina diskusijas laikā novēroto viedokļu atšķirību starp literatūras un grāmatniecības nozares pārstāvjiem.
Kā skaidro Kultūras ministrijā, diskusijas par literatūras un grāmatniecības nozares attīstību darba kārtība tika pieteikta kā darbs pie nozares stiprajām un vājajām pusēm, iespējām un draudiem, kā arī nozares attīstības galvenajiem stratēģiskajiem virzieniem.
Diskusijas rezultātā tapušajam materiālam bija jāpapildina Kultūras ministrijas izveidotās literatūras un grāmatniecības stratēģijas izstrādes darba grupas sagatavotais redzējums ar priekšlikumiem. Lai priekšlikumi būtu vēl visaptverošāki un daudzveidīgāki, papildu darba grupas sastāvam tika pieaicināti vēl citi literatūras, grāmatniecības un citu kultūras nozaru pārstāvji.
Kultūras ministrijas speciālisti uzsver, ka kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende ir pirmā ministre, kas uz atvērtu sarunu aicinājusi nozares pārstāvjus, mudinot palūkoties ne tikai uz finansējuma trūkumu, kas vēl ar vien ir fokusā, bet arī uz nozares esošajiem resursiem un iespējām.
Darba grupā strādāja rakstniece, SIA Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja
padomes locekle Nora Ikstena, Valsts Kultūrkapitāla fonda Literatūras
nozares ekspertu komisijas locekle Maija Burima, Kultūras ministrijas
Nozaru politikas nodaļas vecākā referente Līga Buševica, Latvijas
Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas pārstāvis Artis Ērglis, SIA Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja valdes locekle Andra Konste, biedrības Latvijas Literatūras centrs direktors Jānis Oga, biedrības Latvijas Grāmatizdevēju asociācija
valdes priekšsēdētāja vietniece (tagad valdes priekšsēdētāja) Renāte
Punka, literatūras pedagoģe, literatūrzinātniece Lita Silova, Latvijas
Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra direktore, Latvijas
Bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja Silvija Tretjakova un dzejnieks
Jānis Vādons.
Diskusijā 2. maijā piedalījās darba grupas locekļi
N. Ikstena, L. Buševica, J. Oga, R. Punka, L. Silova, S. Tretjakova, J.
Vādons, kā arī Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas
institūta pētniece, kultūras socioloģe Dagmāra Beitnere, Latvijas
Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas pārstāvis, SIA Jelgavas tipogrāfija pārdošanas vadītājs, Māris Matrevics, apgāda Dienas Grāmata
vadītāja Dace Sparāne-Freimane, Nacionālās kultūras padomes pārstāve,
rakstniece Inese Zandere, Latvijas Rakstnieku savienības valdes locekle,
literatūrkritiķe un tulkotāja Ieva Kolmane, žurnālists un rakstnieks
Mārtiņš Barkovskis (Otto Ozols), Valsts Kultūrkapitāla fonda Literatūras
nozares ekspertu komisijas pārstāvis, žurnālists, rakstnieks Arno
Jundze, rakstniece Dace Rukšāne, Latvijas Bankas pārstāvis Kristaps
Otersons, Valmieras drāmas teātra aktieris Mārtiņš Meiers, Kultūras
ministrijas Kultūrpolitikas departamenta direktore Jolanta Treile un
Kultūras ministrijas Nozaru politikas nodaļas pārstāves Iluta Treija un
Liega Piešiņa.