LNT rādīs televīzijas spēlfilmu Literātu tiesa

gadā Rīgas Apgabaltiesā virceprokurors Mārtiņš Legzdiņš rakstniekam Pāvilam Rozītim un Latvijas lielāko laikrakstu Latvijas vēstnesis, Jaunākās Ziņas, Latvijas Sargs izdevējiem un redaktoriem, kuru vidū bija arī Emīlija Benjamiņa-Elks, uzrādīja apsūdzību „apzinīgi nekaunīgu sacerējumu” rakstīšanā un izplatīšanā. P.Rozītis savai aizstāvībai tiesā apgalvoja, ka rakstījis par mīlestību - tādu, kādu dzīvē redzējis un pats piedzīvojis.Šī tiesa izvērtās par robežšķirtni, kas varēja paplašināt Latvijas rakstnieku uzdrīkstēšanos attēlot dzīvi visās tās niansēs vai arī ierobežot izteiksmes līdzekļu brīvību. Ne velti tiesājamais rakstnieks P.Rozītis bija tā laika Latvijas valsts „galvenais rakstnieks” - Latvijas žurnālistu un rakstnieku arodbiedrības priekšsēdētājs. Filmā attēlots gan tiesas process, gan P.Rozīša (filmā aktieris Artis Robežnieks) stāstu ainas, kuras viceprokurors M.Legzdiņš (filmā aktieris Juris Bartkevičs) sauc par miesaskārām. Televīzijas spēlfilma Literātu tiesa filmēta vēsturiskajā tiesas zālē - Rīgas Apgabaltiesā, kur 1923.gadā notika tiesas process.Spēlfilmas Literātu tiesa režisore Ilze Šņore ataino tā laika atmosfēru un valsts attieksmi pret literātiem un presi. Filmā 1923.gada modi pēc vēsturiskām modes lapām atdzīvinājusi kostīmu māksliniece Agnese Volmāre. Filmas Literātu tiesa montāžas režisors ir Kristiāns Laķis-Lazdāns, scenārija autors - Pāvils Raudonis, producents - Andrejs Ēķis.