Reti top stilīgas, asprātīgas, vitālas komēdijas, kas turklāt
ļauj iepazīties ar nesenās vēstures nebūt ne plaši zināmiem
faktiem. Britu filma Radio pirāti (oriģinālā The Boat that Rocked)
ir tieši tāda - pārliecinoša šarma, stila un amizanta retro buķete.
Tāds ir radio
Filmas režisora Ričarda Kērtisa vārds vien vai, precīzāk, viņa iepriekšējais režijas darbs Love Actually/Tāda ir mīlestība, kas Latvijā ieguvis ne tikai populāras komēdijas, bet arī kulta filmas statusu, var nospēlēt pārliecinošu reklāmsaukļa lomu. Gluži tāpat kā smeķīgais filmas sižets par britu "komercradio" pirmsākumiem, tālajā 1966.gadā tie darbojās totāli nelegāli - pirātiskā režīmā. Šis ir stāsts par 60.gadu ētera novitāti - radiostaciju uz kuģa, kas, pietauvojies kaut kur Ziemeļjūras ūdeņos un nemitīgi 24 stundas diennaktī piedāvā mūziku, rokenrolu, mazliet arī ziņas un rūpīgi kopj savas zvaigznes - dīdžejus, seksīgas, noslēpumainas ētera personības, kuras (kuri) ar saviem niķiem, stiķiem un dvesieniem mikrofonā liek notirpt simtu un tūkstošu klausītāju jutekļiem.
Uz jancīgā kuģa skatītājam lemts nokļūt kopā ar septiņpadsmitgadīgo Kārlu (Toms Stērdžess), kuru māte aizsūtījusi pieņemties prātā pie gādīgā tēvoča. Māmiņa (oskarotā Emma Tompsone) arī, protams, ir koša personība ar vētrainu pagātni. Ja ne tā, vai viņai ienāktu prātā jaunekli no skolas sola iesūtīt "izvirtības perēklī" - nelegālā raidstacijā, kas atrodas uz kuģa un ko vada krusttēvs Kventins (lieliskā britu aktiera Bila Naigija atveidā). Seko Kārla (un skatītāja) iepazīšanās ar raidstacijas aizkadriem un krāšņo kuģa dīdžeju kompāniju, sākot ar tās "princi" dīdžeju ar iesauku Grāfs (oskarotā amerikāņu aktiera Filipa Seimora Hofmana loma), turpinot ar sentimentālo, mīlestību alkstošo Saimonu (Kriss O"Dauds), ironisko apalīti Deivu (Niks Frosts), bārdaino Murrāstundu Marku (Toms Vizdoms) un tā tālāk. Protams, vēl ir arī Gevins Keveno (Rīss Īvanss) - šī nelegālā ētera piedauzīgā dievība ar starptautisku slavu, planētas populārākais dīdžejs, kurš savām klausītājām par prieku var piedāvāt gan bikšu priekšas rāvējslēdzēja šņirkstoņu, gan seksīgu elsošanu un ko nu tur vēl no seksīga bezkauņas paņēmieniem. Lai nu kā, bet visa šī kompānija, kas turklāt īpašniekam "tēvocim" Kventinam ir arī lielisks bizness (25 miljoni klausītāju un milzu reklāmas ieņēmumi), kļūst par ļaunuma iemiesojumu un apkarojumu parādību gnīdam no varas koridoriem kādreiz par britu kinorežijas brīnumbērnu dēvētā aktiera (arī režisora) Keneta Branaga atveidā. Viņa mērķis ir viens un nepārsūdzams - iznīcināt jaunatni deģenerējošo pirātu radio, kas grauj morāles normas un britu sabiedrības tikumības balstus. Kā cienījamajam politiķim ar cērmei līdzīgo sieviņu šajā misijā klājas, būs interesanti vērot. Branags un aktieri, kas izraudzīti "ļauno" lomām, spēlē kariķēti, bet apbrīnojami gaumīgi, saglabājot līdzsvaru starp ticamību un nosacītību.
To pašu var teikt arī par krāšņo aktieru ansambli, kas apdzīvo roķējošo kuģi, kariķētības te krietni mazāk, vien atbruņojoša ironija (kā lai nedzīvo līdzi Kārla problēmām ar nevainības zaudēšanu!), kas perfekti notur līdzsvaru starp jestru ņemšanos un patiesu, apjomīgu cilvēcisku raksturu. Un raksturu, dīvaiņu un "ētera personību" uz kuģa ir lērums! Kā parasti, vīriešu kompānijās slēpto dzīļu izpausmes izprovocē daiļā dzimuma parādīšanās, kas uz vīriešu (un vienas savu orientāciju nemitīgi deklarējošas lesbietes - kuģa pavāres) apdzīvotā kuģa ienes gan 60.gadu seksuālās revolūcijas atskaņas, gan dramatiskus pārdzīvojumus mīlas kaislībās iesaistītajiem.
Pat ja jums šķitīs, ka filmas autori aizraujas, atrādot dejojošos un dziedošos, radio norisēm nemitīgi līdzpārdzīvojošos anonīmos Lielbritānijas klausītājus (virtuvē, veikalā, uz poda utt.), tas netraucēs baudīt patiesi lielisko britu komēdiju. Tās spēks, protams, nāk "no iekšām" - laba scenārija, kura autors ir pats filmas režisors Ričards Kērtiss. (Pirms režisora karjeras viņš bija komerciāli apskaužami sekmīgo britu komēdiju Četras kāzas un vienas bēres, arī ar Holivudas vērienu taisītās Notinghilas scenārija autors.) Ķērienu Kērtiss nav pazaudējis, arī kļūdams par režisoru. Kā citādi - aktieru ansamblis ir vienkārši spožs, tāpat kā attiecību mikrodramaturģija un nianses starp visiem šiem tik dažādajiem jocīgajiem tipiņiem, kam liktenis bija lēmis kļūt par britu muzikālā radio celmlaužiem un arī varas kantoristu vajātiem varoņiem. Viņu lieta nemirst! Viņu lieta negrimst - par to liecina kaut vai tās muzikālās stacijas, kas ņipri raida Latvijas ēterā, un to tik dažādās ētera personības.
***
Artis Volfs,
Pēc filmas Radio pirāti noskatīšanās droši varu teikt - o, jā, ar to mūsu darbā var vilkt vistiešākās paralēles, jo nu jau vairāk nekā pirms piecpadsmit gadiem, kad savu darbību sāka Radio SWH, mēs darbojāmies līdzīgi kā šīs filmas varoņi. Tiesa gan, darījām to legāli. Mani kā radio dīdžeju šī filma patiešām aizkustināja, un droši varu apgalvot, ka tas bija viens no pēdējā laika jaukākajiem piedzīvojumiem. Šī filma vienlaikus ir smieklīga un arī bēdīga; tajā ietverta visa emociju gammma un redzams tas, ko mūsdienās diemžēl esam pazaudējuši…