Līdz ar Vidzemes koncertzāles būvniecību Cēsīs pēc četru gadu pārtraukuma atkal skatāms kino, par ko lepns ir koncertzāles valdes priekšsēdētājs Juris Žagars, īpaši tādēļ, ka sākotnēji projektā kinozāle vispār nebija paredzēta. Proti, mazā zāle, kur ierīkota moderni aprīkota kinozāle ar 100 skatītāju vietām, bija paredzēta vien mēģinājumiem un kamerizrādēm. Digitālās tehnoloģijas ļauj reģionos izrādīt pašas jaunākās filmas, piemēram, Cēsīs šobrīd skatāma tikko pirmizrādi piedzīvojusīlatviešu multiplikācijas filma Zelta zirgs, kas pirmizrādi piedzīvoja vien pagājušās nedēļas beigās. Arī citas filmas tiek izrādītas vienlaikus ar Rīgas lielajiem kinoteātriem.
Rēzeknē – cieņā
Kinoteātris Silverscreen Rēzekne ierīkots Latgales vēstniecības Gors mazajā zālē, kuras ietilpība ir 220 vietu. Gora pirmajā darbības gadā to apmeklējuši nepilni 47 tūkst. cilvēku, liecina SIA Austrumlatvijas koncertzāle informācija. Uzņēmums gan pats kino seansus rīko vien atsevišķos gadījumos – parasti tās ir jaunākās dokumentālās un spēlfilmas vai arī kino seansi kinofestivāla Open Place ietvaros. Kino izrādīšanai zāle ap aprīkojumu iznomāta SIA New Europe Cinemas. Uzņēmums nomas tiesības par nosacīto nomas maksu – vairāk nekā 1,9 tūkst. eiro mēnesī – pērn ieguva izsoles ceļā. Neviens cits izsolei nepieteicās. Nomas līgums noslēgts uz gadu.
New Europa Cinemas saimnieko arī pirmajā daudzzāļu kinoteātrī Latgalē – Silverscreen Daugavpils. Tā būvniecības izmaksas bija 2,8 milj. eiro, liecina Daugavpils būvvaldes 2009. gada informācija. Uzņēmuma mājaslapā minēts, ka tajā ir sešas zāles kopā ar 1122 skatītāju sēdvietām, bet sociālajos medijos tas uzrāda pavisam citu informāciju – četras zāles ar 814 vietām. Kompānijas pārstāvji vairāku dienu laikā tā arī nerada iespēju atbildēt uz DB jautājumiem par abu kino darbību.
Viens pēc otra
Jaunbūvētajos kultūras centros kino demonstrēšanas tehnika ir moderna un atbilst mūsdienu prasībām, savukārt vecākiem kinoteātriem nekas cits neatliek kā digitalizēties. Proti, kopš 2013.gada Holivuda vairs neizlaiž filmas uz tradicionālās kinolentes, bet gan digitālā formātā, kas daudzos reģionu kinoteātros vēl pērn nebija izmantojamas trūkstošās tehnikas dēļ. Par to pērnā gada sākumā sabiedrībā notika plašas diskusijas, jautājums tika apspriests arī Saeimā.
Šobrīd situācija ir mainījusies – vairāki kinoteātri digitalizējas. Šonedēļ pēc digitalizācijas, telpu remonta un ekrānu nomaiņas durvis skatītājiem plāno vērt kino Balle Liepājā, kas tika slēgts augusta sākumā. Līdz ar digitalizāciju filmas no izplatītājiem vairs netiks saņemtas kinolentēs, bet gan cietajos diskos, kas nozīmē, ka to izvēle būs teju neierobežota, būs iespējams rādīt arī 3D filmas, turklāt vairs nebūs jāgaida trīs četras nedēļas pēc tam, kad filma būs jau izrādīta Rīgā vai citā Eiropas galvaspilsētā, kā tas bija līdz šim, informē kinoteātra direktors Roberts Nille. Modernizācija izmaksā ap 135 tūkst. eiro.
Interese ir
Latvijā kino tiek izrādīts 32 vietās, no kurām 14 ir kinoteātri, liecina Nacionālā kino centra dati par 2013. gadu. Pēdējos gados pieaug gan kino apmeklējumu skaits, piemēram, pērn tas sasniedzis 2,4 milj., gan kopējie kases ieņēmumi. Pērn kopējie kases ieņēmumi pārsniedza 10,3 milj. eiro. Lauvas tiesu nodrošina lielie Rīgas kinoteātri.
Plašāk lasiet otrdienas, 2. septembra, laikrakstā Dienas Bizness!