Pēc Māras Svīres uzrakstītā scenārija tapusi TV filma Likteņa līdumnieki (to uzņēma sešos gados, no 2003). Tetraloģija izdota divās grāmatās (2003, 2004). Tas ir dziļi patiess un saistošs vēstījums par latviešu traģisko mūžu XX gadsimtā.
Esam zaudējuši savdabīgu stāstnieku, kas radīja arī šausmu un iedomu pasaules notikumus, lai ar situāciju, kas novesta līdz absurdam, paskatītos dziļāk cilvēka psihē. Autors dažkārt sastapis pretestību. 1987. gadā Kaijaks man rakstīja: "Ievērojot VIII rakstnieku kongresā izteikto kritiku par Zirnekļa [stāsts] kaitīgumu un lai no tā atbrīvotu latviešu literatūru, es to atdevu igauņiem." Par stāstu Cilda Kaijaks saņēma E. Veidenbauma literāro prēmiju (1990), un to cildinājis arī Anšlavs Eglītis.
Esam zaudējuši mūsu literatūras popularizētāju citās valodās, citās valstīs. Ar grāmatām igauņu, krievu, poļu, vācu, tatāru valodā, ar filmu scenārijiem V. Kaijaks ieguva Eiropas mēroga rakstnieka godu. Okupētās Latvijas laikā jau 70. gados latviešu trimdinieki izdeva stāstu krājumu Nemiera sirdis, romānus Direktora klints, Brigitas brīnums (presē).
Esam zaudējuši dzejnieku: pirmās grāmatas Putni laižas pret vēju (1963), kopā ar Mirdzu Bendrupi uzrakstītas poēmas autoru, F. Tjutčeva un A. Puškina atdzejotāju.
Esam zaudējuši cilvēku, kurš vienlīdz cienīja gan garīgo, gan fizisko darbu. Rakstnieks, kura pirmie pilsoņvārdi bija Kārlis Laimonis Lazdovskis, dzimis Cēsīs lauku amatnieka ģimenē. Agri sācis strādāt un vidējo izglītību varējis iegūt tikai strādnieku jaunatnes vakara vidusskolā Rīgā. Bijis mežstrādnieks. Bijis arī Rakstnieku savienības prozas konsultants un referents (1978-1981). Vladimira atradums ir viņa ģimenes vasaras mājvieta pie Daugavas, tieši tajā vietā, kur zem ūdens nogremdēta latviešu svētvieta Staburags. Krietni pastrādājis, viņš pa laikam aizpeldējis līdz pašām klintīm.
Esam zaudējuši klusu, saviesīgu, godīgu laikabiedru un draugu (laulībā ar Māru kopš 1970. gada). Grāmatā Atraidītā sindroms (2005) ir Vladimira ieraksts: "Guna un Ilgoni, mēs tiekamies pārāk reti. Staburagā jums ir rezervēta vieta."
V. Kaijakam ir atvēlēta paliekama vieta latviešu literatūrā un kultūrā, tās dalībniekiem viņa mūža devumu vajadzēja novērtēt augstāk. Lasītāji to izdarījuši un darīs joprojām.
Atvilktnē palicis nepabeigts romāns. Nezinām, par ko tas ir un cik daudz uzrakstīts. Viņš savu jaunradi turēja slepenībā. Vladimirs Kaijaks bija detektīvliterāts.
Latvijas Rakstnieku savienības vārdā, Ilgonis Bērsons
Atvadīšanās no Vladimira Kaijaka - 17. septembrī plkst. 14 no Krematorijas Lielās zāles