Autori tika aicināti iesniegt iepriekš nepublicētu stāstu manuskriptus. Kopā tika iesniegti 39 darbi. Par tām tēmām, par ko nerunā, neraksta un par atklātību. Tos vērtēja žūrija, kurā darbojās Arno Jundze, rakstnieks, kultūras žurnālists, Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs, Ilmārs Šlāpins, filozofs, rakstnieks, tulkotājs un Ērika Bērziņa, dzejniece, redaktore, festivāla Prozas lasījumi padomes locekle.
Pieci labākie stāsti žūrijas vērtējumā tika atzīti: Augusta Branta darbs Līdz asinīm, Lindas Curikas darbs Kurzemes radio, Ivetas Pavziniukas darbs Zem mežābeles šosejas malā, Mārtiņa Pommera darbs Džango, Ilzes Strazdas darbs Tanks mātes virtuvē.
Žūrijas pārstāvis Arno Jundze Lindas Curikas darbu raksturo kā vienu no gatavākajiem stāstiem šajā konkursā. "Tāds, kuru gribas izlasīt līdz galam nevis rediģēt un mainīt vārdu kārtību. (..) Viegla smeldze, klātesamības sajūta un kaislības uz provinciālas mazpilsētas fona – šis ir teksts, ko droši var ieteikt publicēšanai."
Par Ivetas Pavzvinukas darbu žūrijas pārstāvis Ilmārs Šlāpins saka: "Varones iekšējais dialogs atklāj pretrunīgu sievietes pašvērtējuma un sociālo lomu sadursmi, prasot no lasītāja spēju līdzjust un iedziļināties."
Par Augusta Branta darbu Ērika Bērziņa stāsta: "Tieši un ļoti atklāti runā par tēmu, kas joprojām liek mulst un novērsties. Mēnešreizes mūsu informācijas un kultūras telpā joprojām ir tabu temats, tas ir kaut kas slēpjams, netīrs, savā ziņā nepiedienīgs. Tikpat mulsinošas ir sarunas ar pusaudžiem par dzimumnobriešanu, dzimumattiecībām, izsargāšanos, par to kautrējas un negrib runāt ne jaunieši, ne viņu vecāki, ne pedagogi (tādas veselības mācības pamatskolā vairs nav), tādēļ viņiem pašiem jāizlauž ceļš, jāveic reinkarnācija, lai nokļūtu pieaugušo pasaulē, kur valda brīvi seksa likumi bez robežām. To piedzīvo arī stāsta varonis. Neērti lasīt? Jā! Gribas lasīt tālāk? Jā! Uzbudinoši un perversi! Jā! Par to taču skaļi nerunā."
Par Mārtiņa Pommera darbu Ilmārs Šlāpins atzīst, ka šis stāsts risina bērna mītiskās domāšanas tapšanu varmācības un emocionāla komforta trūkuma apstākļos.
"Ilzes Strazdas darbs skar pieauguša dēla un mātes attiecības, nespēju sarunāties un saprasties, ar ko ikdienā saskaras daudzi – aprautās dialoga frāzēs brīžiem ieskanas kas tāds, kam mēs gribētu piekrist vai iebilst, taču turpināt sarunu un izrunāt to līdz galam nevaram un nevēlamies,"atzīst Šlāpins.
Festivāls 25 gadu laikā no neliela lasījumu vakara Andreja Upīša dzimšanas dienas atcerei ir pārtapis vairāku dienu prozas festivālā, kura laikā dažādos pasākumos ar savu jaunāko darbu vai to fragmentu lasījumiem uzstājas dažādu paaudžu Latvijas rakstnieki un viesautori no citām Eiropas valstīm. Prozas lasījumi laika gaitā kļuvuši par radošu tikšanās vietu autoriem un lasītājiem, kā arī nozīmīgu atskaites punktu pašmāju rakstniecībā, ļaujot apzināties nozares nepārtrauktu attīstību un aktualitāti Latvijas kultūrtelpā.