Valdemāra ielā 10a, Rīgā) stāstīs par meistara daiļrades specifiku Latvijas mākslas kopainā, dzīvi, sievietēm…Šoruden vienam no izcilākajiem latviešu gleznotājiem – Ģedertam Eliasam – aprit 125. gadskārta kopš dzimšanas. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs klasiķa jubileju atzīmē, rādot gan atzītu meistardarbu, gan mazāk zināmu gleznu izlasi.
Latvijas glezniecības zelta fondā līdz šim kanonizētais Ģederta Eliasa veikums – agrīno fovisma paraugu, neoklasisko peldētāju, jaunreālistisko lauku žanru izlase – nebūt nerada pilnīgu priekšstatu par viņa mākslinieciskā mantojuma kopainu. Eliass uzgleznojis vairāk kā tūkstoš eļļas gleznu, savas dzīves laikā izstādot tikai nelielu daļu no paveiktā.
Mākslinieku arvien pavadījusi savrupas un noslēgtas personības reputācija, ko veicināja Vilhelma Purvīša toreizējā privātskolnieka līdzdalība 1905. gada revolūcijas notikumos. Emigrācijas gados viņš Briseles Karaliskajā mākslas akadēmijā (1908–1913) studēja kā bēglis ar viltotu pasi uz sveša vārda. Eliass ir viens no retajiem Latvijas agrīnā modernisma pārstāvjiem, kurš laikā līdz Pirmajam pasaules karam profesionāli izglītojās Rietumeiropā – Briselē un Parīzē. Apguvis akadēmisko skolu, gleznotājs aizrautīgi izmēģināja dažādu moderno virzienu formālos atradumus, kara gados Maskavā (1916–1917) īpaši iedvesmojoties no fovisma līdera Anrī Matisa un kļūstot par ietekmīgā francūža tiešāko vietējo sekotāju. Ar izaicinoši spilgto un juteklisko fovistisko krāsainību Eliass ap 1920. gadu novatoriski atdzīvināja latviešu glezniecību.
Pievienojies Rīgas mākslinieku grupai, Ģederts Eliass kopā ar līdzgaitniekiem divdesmitā gadsimta divdesmito gadu vidū piedzīvoja starpkaru laikmeta mākslai raksturīgo atgriešanos pie klasiskās tradīcijas un reālisma. Pārtapis jaunreālistā, "eksmodernists" trīsdesmitajos gados kļuva par atzītāko nacionālās skolas lauku žanra meistaru – dzimto Platones Zīlēnu eposa radītāju, kurš Zemgales māju apkārtni attēloja zemnieku ikdienas un gadalaiku mainībā, piesātinot ar spēcīgu glezniecisko ekspresiju un dramatisku noskaņu. Noteiktus posmus mākslinieka jaunradē apzīmogojusi viņa izredzēto sieviešu klātbūtne, kuras iedzīvinātas daudzu aktu un portretu veidolos.
Ģederts Eliass ilgstoši strādāja par pedagogu Latvijas Mākslas akadēmijā, kur starpkaru laikā vadīja akta klasi un figurālās glezniecības meistardarbnīcu. Vienlaikus, rakstot Latviešu konversācijas vārdnīcai un t. s. Purvīša Mākslas vēsturei, tika apliecināta Eiropas muzeju pazinēja un erudīta mākslas vēstures zinātāja slava. Kopā ar brāli Kristapu Eliasu radīta grāmata Franču jaunlaiku glezniecība (Rīga, 1940), kas okupētajā Latvijā turpināja uzturēt spēkā Francijas modernās mākslas vērtību kultu.
Mākslas zinātniece, izstādes Ģederts Eliass (1887–1975). Gleznas kuratore Aija Brasliņa un Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktores vietniece, izstādes Esmu strādājis daudz... kuratore Marija Kaupere veidos Sarunu muzejā kā aizraujošu ekskursiju ekspozīcijā un emocionālu stāstījumu par Ģedertu Eliasu kā vienu no spilgtākajām personībām latviešu mākslā, izceļot viņa dzīves, talanta un rakstura daudzveidīgās šķautnes.
Otrā Ģedertam Eliasam veltīta Saruna muzejā notiks 25. novembrī plkst.15 krievu valodā, kad uz tikšanos ar skatītājiem atnāks mākslas vēsturniece Edvarda Šmite un mākslas zinātnieks Eduards Dorofejevs.
Nāciet, skatiet, apbrīnojiet, salīdziniet, uzdodiet jautājumus, veidojiet un izsakiet savu viedokli! Aicināti visi! Mēs Jūs gaidām!
Izstāde skatāma līdz 2013. gada 27. janvārim.
Plašāk par izstādi lasiet LNMM mājaslapā: http://www.lnmm.lv/lv/lnmm-g/info/visit/exhibition/2012/gjederts-eliass-1887-1975-gleznas/.