Jauniešu kustību „Kursa” dibināja nacionāli noskaņotie Liepājas politehnikuma audzēkņi 1946. gada sākumā. Nedaudz vēlāk „Kursa” apvienojās ar citu Liepājas jauniešu veidotu organizāciju „Lāčplēsis”, jo abu kustību mērķi bija vienādi – cīņa pret okupantu zvērībām un Latvijas valstiskuma atjaunošana. Kopumā organizācijā darbojās ap 90 jauniešu. „Kursa” sadarbojās ar nacionālajiem partizāniem, vāca ieročus, izplatīja pretpadomju aģitācijas materiālus un izdeva žurnālu „Kursa”. Jau drīz šī nacionālistu organizācija nokļuva čekas redzeslokā, sākās izsekošanas un nežēlīgas pratināšanas. 1947. gada 13. septembrī arestēja pirmo „kursieti” Visvaldi Vilkasti. Lielākā daļa pratināmo izturēja pat spīdzināšanu, taču bija arī tādi, kas salūza un nodeva savus biedrus. Tādējādi īsā laikā organizācija tika sagrauta, „kursieši” kā „dzimtenes nodevēji” izsūtīti uz 25 gadiem uz visbriesmīgākajām spaidu darbu nometnēm Vorkutā, Kolimā, Magadanā, Džezkazganā, Tengirā un citur, piemērojot arī mantas konfiskāciju. Ko vērts ir notiesātā Arnolda Grinberga pēdējais vārds tiesā: „Es izcietīšu savu sodu, bet man žēl, ka, būdams «Kursā», neesmu nošāvis nevienu tādu kā jūs.” 1949. gada 25. martā tika izsūtītas arī visu „Kursas” biedru ģimenes. Daļa „kursiešu” gāja bojā necilvēcīgajos apstākļos, bet tie, kas atgriezās, līdz pat šai dienai nav atteikušies no savas nacionālās pārliecības, vairāki darbojas zemessardzē un ir gatavi atkal aizstāvēt Latviju.
Piemiņas akmens uzstādīšanu organizēja „kursieša” Gunāra Rodoviča dzīvesbiedre Biruta Rodoviča. Akmens izgatavošanu par saviem līdzekļiem nodrošināja Harijs Frīdenbergs, kuram šis nav pirmais nacionālas nozīmes projekts, ko viņš atbalsta.
Paldies „Kursas” biedriem par „Visu Latvijai!” izrādīto atzinību un „Kursas” grupas vadītājam Robertam Jansonam par mums uzdāvināto grāmatu „Komunistu režīmam nepakļāvīgie Liepājas zēni”, ko viņš sarakstījis, rūpīgi izpētīdams par „Kursu” atrodamos materiālus Latvijas arhīvā un vākdams dzīvo „kursiešu” atmiņas.
Dace Kalniņa