Šobrīd Jums, lasītājam, iespējams, šķiet, ka iepriekšminētajā apstāklī viss ir pareizi un likumsakarīgi, līdz izlasīsies vienu mazu, bet būtisku niansi – tautas kalpu ziemas brīvdienas tiks apmaksātas.
Protams, deputāti taču ir gana labi strādājuši, pieņēmuši „kvalitatīvu un daudzsološu” 2010. gada budžetu, ieviesuši nodokļu sistēmā 38 grozījumus, no kuriem liela daļa „jūtami uzlabos” valsts iedzīvotāju ekonomisko stāvokli – tas saucās „saņem mazāk, maksā vairāk”.
Vakar televīzijā viens no valdības ministriem stāstīja, ka valsts iestādēs tiek veikta stingra kontrole, lai ierēdņi, laikam treknās pagātnes ieraduma dēļ, gada nogalē netērē līdzekļus, ja tādi ir palikuši, un šis esot nebijis precedents, nodomāju, ka beidzot vismaz vienā jautājumā „ledus izkustējies”...
Vienas latviešu filmas varonis mēģināja atbildēt uz jautājumu – kurš ātrāks zirgs vai mašīna? Šis jautājums ir aktuāls arī šoreiz, tikai zirga vietā ir tauta, bet mašīnas vietā daļa Saeimas deputātu, ātrums paliek nemainīgs. Rodas iespaids, ka politiķi attiecības ar tautu un sava darba būtību uztver kā sacīkstes – „kurš kuru?”. Nu kā savādāk var izskaidrot situāciju, kad vakar tiek paziņots, par vēl nebijušu taupību, bet šodien vienprātīgi nolemts, ka 3 nedēļu ziemas brīvdienas jāapmaksā nodokļu maksātājiem? Par ko? Un kur pazūd piesauktā taupība? Varbūt tā slēpjas deputātu algās un piemaksās? Un vai reprezentācijas un transporta kompensācijas ar pienāksies par trīs nedēļu atslodzi?
Rodas iespaids, ka garas un apmaksātas brīvdienas deputāti var atļauties, jo visi darbi apdarīti. Kas šajā situācijā ir diezgan apšaubāms. Otra iespēja – deputāti ir pārstrādājušies un nespēj vairs izturēt spriedzi, tādēļ atšķirībā no tautas, kurai jāstrādā visas dienas, kas kalendārā melnā krāsā, dosies relaksēties. Tikai tad vajadzēja solidarizēties ar sabiedrību un doties bezalgas atpūtā.
No varas tribīnēm un dažādu nozaru ekspertiem ir dzirdēts, ka sabiedrība nemaz nav labāka par valdību, zināmas spoguļattēls, kurā katra puse redz to, ko grib redzēt, nevis to, ko rāda spogulis. Morāle – jāmainās visiem. Es piekrītu, bet tomēr nespēju pieņemt, ka daži ir vienlīdzīgāki par citiem, dažiem likuma burts ir burtiskāks. Tieši tāpēc sacīkstēs „kurš kuru?” ir bijis tikai viens uzvarētājs. Cik ilgi vēl dzīvosim ar domu – galvenais ir piedalīties, nevis uzvarēt?