Dienā ir materiāls par tramvajiem un biļešu kompostrēšanu. Lasītāji zinās, ka jau kopš 1. marta tramvajos konduktores vairs nestrādā, tagad biļete jānopērk jau iepriekš un pēc tam jākompostrē. Tas ir retro process, tā mēs jau darījām ļoti sen, tā dēvētajos padomju laikos, vai ne tā? Nelaime tāda, ka pilsētas noteikumos arī pēc 1. marta par kompostrēšanu nekas nav pateikts, tā teorētiski kompostrētāji pārkāpj likumu. Nu pilsētas tēvi sarosījušies, jau šodien sāks noteikumos labot. Pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme preses sekretāre paskaidrojusi, kāpēc: "Saistošie noteikumi tiks mainīti, jo pasažieriem ir ērtāk, ja noteikumos vārds vārdā viss ir atrunāts." Apstājos, pasmaidīju un tad skumji pašūpoju galvu.
Pieļauju, ka preses sekretāre neironizēja un runāja gluži labticīgi, taču ai, cik ļoti viņas teiktais sasaucās ar kaut ko tādu, ko pirms kāda laiciņa izburkšķēja viena no mūsu valsts augstākajām amatpersonām proti, ka Latvijā ir arī tādi likumi, kurus paši politiķi neievēro. Varbūt tas ir tāpēc, ka tajos viss tomēr nav pateikts vārds vārdā. Piemēram, likumā acīmredzot nav vārds vārdā pateikts, ka premjerministra biroja vadītājs nav neatkarīga trešā persona. Un šis caurums likumā tomēr nav aizlāpāms tādēļ, lai pilsoņiem būtu "ērtāk". Kompostrēšanas gadījumā runa nav par pasažieru ērtībām, runa ir par pilsētas pārvaldes kvalitāti vai pareizāk sakot tās trūkumu.
Savukārt Neatkarīgajā visa svētā un svētulīgā aizstāvis Kaspars Vijas d. Dimiters paredz pasaules bojāeju tāpēc, ka izdota grāmata bērniem "Iepazīsti savu ķermeni." Tiesa, tā izdota 2004. gadā, bet visa svētā un svētulīgā aizstāvjiem ir tik daudz darba, ka laikus, protams, visu pamanīt vienkārši nespēj. Lai nu kā, bet Kasparam šī grāmata liekas briesmīga, un viņš jau ir safantazējis tās turpinājumu, kurā bērniem tiks stāstīts, ka vajag nodarboties arī ar viendzimuma seksu. Tādas grāmatas nav, bet Kaspars ir pārliecināts, ka tāda būs. Kā nekā, homoseksuālu personu "revolūcija sevi iezvana laikā, kad tautas morāles un izglītības sistēmas jau iepriekš atbilstoši nograutas," tā raksta visu reliģiju izprovētājs. Šāds teksts no Kaspara protams nav nekāds pārsteigums, bet apstāties, pasmaidīt un skumji pašūpot galvu man lika tas, ka viņš šoreiz atradis arī amerikāņu politiloģijas profesoru, kura rakstītajā Kaspars rod atbalstu. Lūk, ko rakstījis profesors (pilns teksts):
"Jūs, liberāļi, esat bezcerīgi. Jūs uzturat domu, ka upurēt tūkstošiem bojāgājušo karam un genocīdam ir svarīgāk nekā pievērst uzmanību tam, kā viens tipiņš apprec otru tipiņu. Jūs uzturat domu, ka aizsargāt demokrāiju ir svarīgāk nekā atturēt no pirmslaulību seksa. Jūs uzturat domu, ka glābt planētu ir izšķirošāk nekā atrunāt no masturbēšanas. Jūs uzturat domu, ka ir dižākas un svarīgākas tēmas par tām, ko jūs darāt ar savām ģenitālijām."
Kaspar, Kaspar, Kaspar. Te nu var būt tikai viens ieteikums -- piezvani māmiņai. Viņa būdama diža aktrise noteikti atšķirībā no Tevis saprot, kas ir ironija un ironizēšana.
Jauku visiem dienu!