Kramplauzis iekļūst kolekcionāra mītnē un izvēlas sev tīkamākos mākslas darbus. Tā šo izstādi piesaka franču kurators Gēls Šarbo. "Ekspozīcija stāsta par kramplauža izvēli – viņš paņem to, kas viņu uzrunā. Ja esat kolekcionārs, jums ir bail pieļaut domu, ka pie jums var ielauzties zaglis. Izstādes koncepcijā ir jūtams joks, tā ir kā atbilde uz uzdevuma sarežģītību – pēc iespējas plašāk parādīt XXI gadsimta franču mākslas spektru," sarunā ar KDi uzsver Gēls Šarbo. Darbus ekspozīcijai, kura tiek veidota speciāli Rīgai, viņš ir atlasījis no sešām privātkolekcijām kopā ar Starptautiskās Francijas mākslas izplatīšanas asociācijas ADIAF vadītāju Žilu Fušu. Šī organizācija apvieno 350 Francijas privātkolekcionāru, un tās mērķis ir popularizēt Francijas laikmetīgo mākslu pasaulē.
Gēls Šarbo ir cienījams kurators un kritiķis. Viņš vada mākslas telpu Collège des Bernardins Parīzē, kurā izstāda jauno un vidējās paaudzes autoru darbus. Gēls Šarbo ir modes nama Hermès mākslas fonda padomnieks un kurators, kā arī Emerige Fonds de Dotation un Audi Talents Awards jauno mākslinieku atbalsta programmu kurators.
Izstādes Kramplauzis nozīmīgumu pamato projekta producente mākslas zinātniece Inga Šteimane: "Pirms astoņiem gadiem Rīgu bija sasniedzis Francijas pavasaris ar vērienīgu izstādi Fovisma skats. Franču glezniecība XX gadsimta sākumā. Fovistu ietekme uz mūsu XX gadsimta sākuma modernistiem – Rīgas grupas māksliniekiem – ir nenoliedzama, un tā bija skaista tikšanās. Savukārt izstāde Kramplauzis ar 56 autoru vairāk nekā 80 darbiem ir lielākā Francijas laikmetīgās mākslas izstāde, kāda Latvijā jebkad notikusi. Te ir XXI gadsimts. Turklāt izstāde veidota sadarbībā ar asociāciju ADIAF, kas organizē Marsela Dišāna balvas pasniegšanu – galveno laikmetīgās mākslas apbalvojumu Francijā, ko piešķir jau 15 gadu. Kramplauzī mēs redzēsim daudzus šīs balvas laureātus un nominantus."
"Francijas laikmetīgā māksla ar ieinteresētību izturas pret savu mantojumu – gan pret rokoko, gan klasicismu, gan modernismu. Tā turpina modernās mākslas idejas par formu laikmetīgā kontekstā. Tas atšķiras no Latvijas, kur mantojums nav īpaši populārs. Kopīgs Francijas un Latvijas mākslas scēnai, manuprāt, ir tas, ka dominē "mākslu mākslai" ideja un profesionālisms," piebilst Inga Šteimane.
"Nenoliedzami laikmetīgajā mākslā ir angloamerikāniskās kultūras pārsvars. Taču laikmetīgās mākslas virsotni ir iekarojis francūzis Sipriens Gaijārs, kuru redzam Kramplauzī ar pavisam jaunu, šogad veidotu gleznu. Tāpat izstādē ir pārstāvēti mākslinieki, kuri bijuši redzami Venēcijas biennāles kuratoru ekspozīcijās, – Neils Belufa ar slaveno video Nākotne tagad (Kempinski) un Adels Abdesemeds ar bēgļu laivu zīmējumiem. Sev atklāju jaunus, ļoti interesantus vārdus Francijas laikmetīgajā mākslā – scenogrāfisko Nikolā Mulēnu fotogrāfijā, izsmalcināto koloristu Matjē Šerkitu glezniecībā, asprātīgo Mimosu Ešāru un provocējošo grupu Nøne Futbol Club instalācijās," saka izstādes producente.
Kramplauzis
Francijas laikmetīgās mākslas izstāde Rīgas mākslas telpā 5.IX–20.XI