Jau sākot no festivāla atklāšanas 3. jūlijā Cēsu alus brūzī būs skatāma izstāde Tālas noskaņas zilā vakarā (kuratore Inga Šteimane), kas plašam skatītāju lokam piedāvās starptautisku laikmetīgās mākslas kolekciju, tematiski korelējot ar Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gadu un pievēršot uzmanību Raiņa tēlu aktualizētas interpretācijas iespējām.
Izstādē piedalās 11 Skandināvijas un Baltijas valstu mākslinieki - Arturs Virtmanis, Miķelis Fišers, Stens Āre Sandbeks (Norvēģija), Ane Grafa (Norvēģija), Elīna Broterusa (Somija), Sofija Hultēna (Zviedrija/Dānija), Tomass Bēlings (Dānija), Jurga Barilaite (Lietuva), Marguss Tamms (Igaunija), Bolata Sīlis-Hega (Dānija/Grenlande), Margrēta H. Blendala (Islande).
Izstādes kopējā konceptā iekļauta performance Mūsu sociāldemokrātiskie ķermeņi, kas notiks 4. jūlijā plkst. 17.30 koncertzālē Cēsis un kurā piedalīsies tās autore Maija Hirvanena (Somija), kā arī Satu Kristīna Herala (Somija), Mīka Tominens (Somija).
Koncertzāles Cēsis izstāžu zālēs tiks eksponēta Ziemeļvalstu laikmetīgās arhitektūras izstāde Nordic ID. Ekspozīcija centīsies sniegt atbildes uz jautājumiem, ko šodien nozīmē ziemeļu identitāte un kā tā atspoguļojas arhitektūrā. Projekta idejas īstenošanai uzaicināti kuratori no Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas un Igaunijas, kuri piedāvās savas personiskās versijas par ziemeļu identitātes fenomena izpratni arhitektūrā.
Īpaši padomāts par kino cienītājiem, kuriem izcilā kinozinātniece Valentīna Freimane atlasījusi Zviedrijas kino klasikas dārgumus, kas veidoti laikā no 1919. gada līdz pat 1992. gadam. Latvijā iecienīto literatūras klasiķu Selmas Lāgerlēvas un Augusta Strindberga darbu ekranizējumi padara šo filmu programmu īpaši pievilcīgu.
Savukārt kinorežisors un kino pētnieks Jānis Putniņš sarūpējis avangarda filmu programmu Ziemeļi. Četrus vakarus Cēsu koncertzāle varēs baudīt četras atšķirīgas Ziemeļvalstu avangarda kino programmas, kas demonstrē filmu autoru vizuālās valodas formālos meklējumus un individuālo pārliecību. Programmu noslēdz Džeka Čambersa 1970. gadā veidotā vizuāli piesātinātā filma Londonas sirds.
Festivāla kino programmā 31. jūlijā būs skatāma arī režisora Dhīradža Akolkara 2012. gadā veidotā dokumentālā filma Līva un Ingmars. Mīlas stāsts. Sāpīgās saites.
Festivāla teātra programmā – ciklā Grand Prix iekļautas četras Latvijas labāko profesionālo teātru labākās izrādes. Trīs no tām ir Latvijas jaunās režijas spilgtākie darbi aizejošajā sezonā, kas ieguvuši ne tikai augstu kritikas vērtējumu, bet arī skatītāju atzinību. Savukārt Jaunā Rīgas teātra uzvedums Ziedonis un Visums Baltijas mūsdienu Drāmas festivāla Grand Prix ieguvis 2011. gadā.
Šī festivāla unikālais skaņas un gaismas notikums – Gustava Mālera Trešās simfonijas atskaņojums Cēsu pils parkā 17. jūlijā, kurā piedalīsies Oļesja Petrova (mecosoprāns), Rīgas Doma zēnu koris, Cēsu Mākslas festivāla sieviešu koris un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris. Diriģents Andris Poga. Videorežisors Dāvis Sīmanis.
Festivāla muzikālo programmu uzsāks koklētājas Laimas Jansones, sitaminstrumentālista Arta Oruba un basista Andra Gruntes koncertprogramma Laima Jansone un Zarbugans Cēsu pils dārzā.
Raiņa un Aspazijas 150. dzimšanas dienas gadā Latvijas Nacionālās operas solisti atskaņos Latvijas komponistu solodziesmas ar abu dižgaru dzeju. Režisores Indras Rogas veidotajā koncertuzvedumā piedalīsies Inga Šļubovska (soprāns), Ieva Parša (mecosoprāns), Mihails Čuļpajevs (tenors), Rihards Millers (baritons), Krišjānis Norvelis (bass), Ērika Apeine (klavieres).
Arī Sinfonietta Rīga Normunda Šnē vadībā raugās jubilāru virzienā un savā programmā iekļauj somu nacionālā varoņa un simfoniskās mūzikas dižmilža Žana Sibēliusa (dz. 1865) Trešo simfoniju. Ziemeļu dimensiju šajā koncertā papildinās igauņa Erki Svena Tīra Bākas starmeši, norvēģu avangardista Rolfa Vallīna Boyl un dāņu meistara Sebastiana Fāgerlunda Klarnetes koncerts ar Gunta Kuzmas solo.
Kora mūzikas interesentus iepriecinās Strasbūras filharmoniskā orķestra koris diriģentes Katrīnas Bolcingeres vadībā. Cēsu Sv.Jāņa baznīcā kora izpildījumā skanēs Johannesa Brāmsa, Antona Bruknera, Morisa Diriflē un Frānsisa Pulenka skaņdarbi. Mūzikas programmā iekļauti arī vairāki citi ievērības cienīgi notikumi.
Kā ik gadu koncertu un izrāžu laikā vecākiem būs iespēja savus bērnus uzticēt Radošajai bērnistabai.
Festivāla programmā ir ietvertas vairāk kā 20 kultūras norises, uz kurām ieejas biļetes var iegādāties visās Biļešu Paradīzes kasēs un internetvietnē, festivāla Cēsis 2015 laikā arī pasākumu norises vietās.