Zviedrijā dzīvojošais vācietis Tobiass Hofsess, kas šobrīd darbojas fotogrāfijas un žurnālistikas jomā, izstādē Mīlu Slusenu piedāvā savu skatu uz pērnā gadsimta 30. gados būvēto sabiedriskā transporta centru Stokholmā, par kura turpmāko likteni joprojām rit spraigas diskusijas. Savukārt zviedru mākslinieks Matss Eriksons savā piecu fotogrāfiju sērijā Šērholmena, Zviedrija fiksējis šodien vairs neeksistējošu treileru parku Birojs (The Office), kuru Stokholmas priekšpilsētā pirms dažiem gadiem radīja bezpajumtnieku grupa.
Slusenas identitāte
Hamburgā dzimušais Tobiass Hofsess ir politologs, kurš pašlaik strādā par žurnālistu un pašnodarbināto fotogrāfu. Studiju gaitas viņu aizveda uz Berlīni un Atlantu ASV. Kopš 2006. gada T. Hofsess dzīvo Stokholmā, kur ir notikušas vairākas viņa darbu izstādes, tajā skaitā Mīlu Slusenu - 2010. gadā fotogrāfijai veltītajā mākslas telpā Galleri Kontrast.
Savā fotogrāfijā T. Hofsess apvieno dokumentālo un māksliniecisko stilu, un tāds ir arī viņa stāsts par Slusenu - sabiedriskā transporta centru Zviedrijā, kas apvieno metrostaciju, dzelzceļa mezglu, autobusu termināli un gājēju ceļus. 2009. gada pavasarī pilsētas lēmums Slusenu nojaukt un aizstāt to ar jauna dizaina būvi izraisīja debates sabiedrībā. T. Hofsess atzīst, ka līdz šim brīdim nosvērtajā zviedru sabiedrībā viņam bija ārkārtīgi pietrūcis spraigu, kontroversiālu diskusiju. Komentējot savus pirmos iespaidus par Stokholmas "neglīto pīlēnu" Slusenu, viņš stāsta: "Slusena tik ļoti atšķīrās no pārējās pilsētas - cilvēki pārvietojas, nodūruši skatienu, paātrinātā gaitā, noķer autobusu, vilcienu, lai ātrāk tiktu prom uz mājām vai darbu. Daudzi man bija teikuši, ka tā ir neglīta vieta. Man tā šķiet interesanta."
Debates T. Hofsesu iedvesmoja, un viņš sāka piedalīties diskusijā ar fotogrāfiju palīdzību, cenšoties pasargāt un dokumentēt rajonu tādu, kāds tas ir šobrīd. Viņš stāsta, ka pats gluži vai pazudis Slusenas tuneļos, tverdams neparastas krāsas, gaismu, formas un citas interesantas detaļas, kuras, fiksētas fotogrāfijās, ļauj uz Slusenu paskatīties no cita skatpunkta. Būves liktenis joprojām nav skaidrs. Mākslinieks uzskata, ka piemiņu par šo vietu vajag saglabāt - ja nepieciešams, uzlabot arhitektūras dizainu, bet ne iznīcināt, jo ar jebkurām radikālām vietas izmaiņām tiek zaudēta arī daļa no tās identitātes. Visā Eiropā ir daudz vēsturisku celtņu, kuras atšķirībā no šī gadījuma bieži vien atsauc atmiņā nepatīkamus notikumus, tomēr no vēstures nevar tikt vaļā, vienkārši nojaucot arhitektūras celtnes. Tāpēc fotogrāfa ieteikums ir "divreiz padomāt, pirms no kaut kā atbrīvojas".
Atbildīgi par neiederīgo
Izstādē Šērholmena, Zviedrija skatāmi Matsa Eriksona darbi no viņa projekta, kas saistīts ar viņa doktora darbu Lundas Universitātes Tēlotājmākslas fakultātē. Fotogrāfijas atklāj mākslinieka pētniecisko darbu interešu loku, kurā ietilpst arhitektūra, dzīves telpa un sociālie apstākļi.
Stokholma līdzīgi kā citas lielpilsētas mūsdienās arvien izteiktāk tiek pakļauta tādām pārmaiņām kā mājokļu reformas, īres maksas paaugstināšana, komerciālisma izplatība un citiem faktoriem, kas norobežo atsevišķas sociālās grupas no pilsētas. Ironiskā kārtā šo izstumto grupu eksistence kļūst no tās atkarīga. M. Eriksons stāsta par treileru parku Birojs, kas, bezpajumtnieku izveidots, funkcionēja priekšpilsētā trīs gadus līdz brīdim, kad 2011. gadā tas tika likvidēts un iedzīvotāji - izklīdināti. M. Eriksons tajā saskata alternatīvu sabiedrību, kas būvēta kā pretestība neredzamajām "pilsētas" telpas robežām. Fotogrāfijās nav redzami cilvēki, vienīgi dzīvojamās zonas, tādējādi liekot domāt par mūsu atbildību telpu veidošanā, kuras klasificējam kā neiederīgas. Dialogu ar fotogrāfijām veido videoeseja ar kāda nometnes iemītnieka dzīvesstāstu, bet pats runātājs ekrānā nav redzams.