Saimniekošana un birokrātija ir Rīgas domes (RD) lielākā nelaime. Lai arī par to runā daudz, darīts tiek maz. Milzīgā administratīvā aparāta un savējo būšanas dēļ trūkst naudas izglītībai, veselībai un drošībai. Rīgā bāzētā Eiropā lielākā birokrātu armija ir galvenais šķērslis uzņēmējdarbībai, kaut gan tajā pašā laikā skaidrs ir viens - tikai komersanti radīs darba vietas, un līdz ar samaksātajiem nodokļiem būs nauda visam nepieciešamajam. Tāpēc ar kaut ko ir jāsāk.
Četri miljoni latu. Tas ir daudz vai maz? Daudz, īpaši, ja iztērēti ne visai lietderīgi.
Tāda ir summa, ko veido visu Rīgas priekšpilsētu izpilddirekciju budžeti gadā. Var jau būt, ka skan skarbi, bet, manuprāt, patlaban pilsētas izpilddirektorus, kas mums kopumā ir septiņi, var pielīdzināt tādam kā slotu pavēlnieku statusam. Par viņu galveno uzdevumu kļuvusi savas apkārtnes teritorijas sakopšana (ar ko diemžēl arī veicas ne visai), kārtējo izziņu izsniegšana, dažādu atļauju saskaņošana (kas tikai apgrūtina komercdarbību) un tamlīdzīgas lietas. Svarīgas, bet organizējamas daudz efektīvāk.
Izpilddirekcijas ir padomju laiku paliekas. Tās nav solis efektīvas, uz iedzīvotāju vērstas pārvaldes virzienā, tāpēc es rosinu tās likvidēt, bet pilsētas izpilddirektoram (vienam) jākļūst par reālu menedžeri ar atbildību pār visu administratīvo aparātu, kas skaidri jānodala no lēmējvaras. Savukārt pašreizējo sešu priekšpilsētu izpilddirekciju vietā jāievieš vienas pieturas aģentūras un kompakti sociālie centri. Šāds risinājums arī ievērojami samazinātu korupcijas riskus pašvaldībā.
Es nupat pabiju savā (pēc deklarētās dzīvesvietas) izpilddirekcijā, redzēju ēku, kurā tā atrodas, un aptuveni varu iedomāties, cik tās uzturēšana vien gadā varētu izmaksāt. Nu nav mums šādi izdevumi, īpaši krīzes laikā pieļaujami.
Tāpat mums nav nepieciešami 60 domes deputāti, pilnīgi pietiku ar 30. Nav nepieciešams pilsētas izpilddirektora vietnieks (saskaņā ar aprēķinu 2008.gada nogalē, ar visiem biroja izdevumiem gadā tas izmaksā apmēram Ls 70 000). Nav nepieciešami trīs vicemēri, kuru esībai definētie mērķi principā nesaskaras ar rīdzinieku interesēm. Jo viņi nepadara ne gaišākas un drošākas ielas, ne godīgāku un caurskatāmāku nodokļu sadali (vicemēru samazināšana no trīs uz vienu ar visiem biroja izdevumiem gadā ietaupītu apmēram Ls 220 000).
Kad esam bedrē, un to, kur patlaban atrodamies, savādāk nosaukt ir grūti, nedrīkst turpināt rakt ar to pašu padomju lāpstu. Ir nepieciešami jauni risinājumi.
Es būtu ļoti pateicīgs, ja komentāros rīdzinieki padalīsies savos iespaidos par Rīgas priekšpilsētu izpilddirekcijām un to lietderību, kā arī iespējamajiem risinājumiem.