gada, ilgajam un nebūt ne vienkāršajam koncertzāles projekta ceļam līdzi sekojoši daudzi, līdz, Liepājas Simfoniskā orķestra (LSO) skaņu iesvētīts, _Lielā dzintara _makets savu izteiksmīgo seju atklājis visiem. Koncertzālei rasts to precīzi raksturojošs nosaukums: ēka paredzēta ne tikai zeltainā liedaga simbola – dzintara – formā, bet arī šī dārgakmeņa krāsā. Kā tas izskatīsies dabā, varēs novērtēt 2015. gada 30. jūnijā, kad paredzēta Liepājas koncertzāles atvēršana. Mājas profesionāļiem un radošiem meklējumiem
Liepājas mērs U. Sesks neslēpj – ceļš līdz Lielajam dzintaram neesot bijis vienkāršs. Lai arī projekta ideja pēc LSO toreizējā mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta Imanta Rešņa iniciatīvas radusies pirms teju desmit gadiem, līdz daudzfunkcionālā centra Lielais dzintars projekta apstiprināšanai Liepājas būvvaldē šī gada 31. janvārī noiets garš ceļš. Par pašvaldības rīkotā starptautiskā projekta ideju konkursa uzvarētāju 2004. gada rudenī kļuva Austrijas arhitektu firmas Gienche & Company projekts ar devīzi Urban Loop (Pilsētas cilpa), dodot tam nosaukumu Lielais dzintars. 2008. gadā tika noslēgts līgums par tehniskā projekta izstrādi, bet ekonomiskās krīzes dēļ 2009. gada oktobrī nācās būtiski samazināt projekta izmaksas un apjomu – iznākumā plānotie izdevumi koncertzāles būvniecībai ir 20 miljoni latu.
Liepājas daudzfunkcionālā centra ēkā atradīsies koncertzāle un kamerzāle, tur būs izvietota arī eksperimentālā skatuve jauniešiem, kur ikviens varēs nodoties radošiem meklējumiem. Daļa ēkas tiks atvēlēta pašiem liepājniekiem – ideja par to aizgūta Renesanses laikmeta tradīcijās, kad pilsētu iedzīvotāji satikās lielās sabiedriskās celtnēs, kur varēja kopīgi diskutēt un pieņemt lēmumus.
Lielajā dzintarā savas jaunās mājas radīs arī LSO un Emila Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskola. Koncertzāles maketa prezentācijas pasākumā gandarījumu un prieku par to pauda LSO vadītājs Uldis Lipskis un Liepājas mūzikas vidusskolas direktore Zita Karlsone. „Man personiski šis projekts šķiet kā likumsakarība, vairāku paaudžu pūliņu materializācija,” teica U. Lipskis, uzsverot - LSO ir nacionālas nozīmes vērtība. Arī Liepājas mūzikas skolas direktorei Z. Karlsonei, stāvot līdzās koncertzāles maketam, sirds pukstēja straujāk: „Iespēja skolai atrasties šādā arhitektūras mākslas darbā mūs motivē strādāt vēl radošāk. Mācības un prakse Lielajā dzintarā notiks ciešā sadarbībā ar jauno mūziķu potenciālo darba devēju – LSO.”
Dziedāt protam, bet nav kur
2004. gadā par Lielā dzintara patronesi kļuva bijusī valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kura līdzās liepājnieku lolojumam bija arī tā prezentācijas brīdī. „Kas lēni nāk, tas labi nāk. Liepājas koncertzāles projekts ir nācis tik lēni, ka ir skaidrs – tam tiešām jābūt kam ļoti labam!” pārliecināta Vaira Vīķe-Freiberga. Viņa uzsvēra - gan LSO, gan Emila Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskola ir pelnījuši jaunās mājas, savukārt Liepāja pelnījusi savu dārgakmeni – Lielo dzintaru.
Daudzu pasaules pilsētu vadītāji un arhitekti, ar kuriem savas prezidentūras laikā V. Vīķei-Freibergai bijusi izdevība tikties, esot teikuši: ja pilsētai ir sava odziņa - īpaša vieta, ēka, kultūras celtne -, pilsēta kļūst par atmiņā paliekošu vietu pasaules kartē. „Lai arī Latvijai ar infrastruktūras un arhitektūras lieldarbiem ir veicies smagi un tādi nākuši grūti, katra kultūras celtne tādēļ ir jo vairāk svarīga un īpaša,” teica V. Vīķe-Freiberga, norādot uz visā Latvijā aktuālu problēmu – dziedāt un dejot protam, bet trūkst vietu, kur to darīt.
Liepājas jaunā identitāte
Lielā dzintara maketa atklāšanas pasākumā satikās un abpusējā priekā dalījās koncertzālei divi ļoti īpaši un tuvu stāvoši cilvēki – Lielā dzintara patronese V. Vīķe-Freiberga un koncertzāles projekta autors, austriešu arhitekts Folkers Ginke, kurš neslēpa aizkustinājumu, pirmo reizi satiekot Vairu Vīķi-Freibergu. Svarīgs brīdis F. Ginkem un viņa komandai bijis, kad V. Vīķe-Freiberga piekrita kļūt par koncertzāles patronesi. DNesen F. Ginke ticies ar Austrijas vēstnieku Latvijā Stefanu Pēringeru, kurš arī solījis savu atbalstu koncertzāles tapšanā gan sarunās, gan darbībā.
Projekta izveidē strādājušas 17 projektētāju grupas – gan latviešu meistari, gan visā pasaulē atzīti speciālisti. „Tomēr galvenais nav kvantitāte, bet gan kvalitāte. Šo darbu mēs veicam jums, liepājnieki,” norādīja F. Ginke. Pirms ķerties klāt pie koncertzāles projekta F. Ginke un projektētāji iepazinušies ar Liepājas vēsturi. „Vēlamies dot pilsētai jaunu identitāti – kultūras identitāti, un koncertzāle būs liels atbalsta punkts, kas pildīs kultūras funkciju. Ceram, ka pilsētas un cilvēces attīstība būs iespējama tikai pateicoties kultūrai,” uzsvēra F. Ginke.
„Redziet manu kaklasaiti – tā ir 20 gadus veca un jau zaudējusi krāsu, bet man tā šodien ir uzsieta. Šo kaklasaiti biju uzlicis, kad Seviļas Expo paviljona izbūves projektu konkursā uzvarēja mans projekts. Un mēs paviljonu arī uzbūvējām,” Liepājas koncertzāles maketa prezentācijā atklāja F. Ginke. Jācer, ka simboliskā kaklasaite nesīs veiksmi arī Lielajam dzintaram.