Prettiesika budžeta lāpīšana var izmaksāt dārgi

Likumdevēja rīcības brīvība ir visnotaļ ierobežota, turklāt ne vien ar Satversmē tieši rakstīto, bet arī ar starptautisko tiesību normām un vispārējiem tiesību princpiem - galiigi garaam - Saeima un vispaar valsts vara (paarstaavot Latvijas Republiku) ar savu praksi ir subjekts kas pats veido starptautiskaas tiesiibas - proti, patiesiibaa valsts nav ierobezhota ar starptautiskajaam tiesiibaam ja taa to izveelas - un otraaadi taa ir latvijas tauta un Saeima kas ir izveeleejushaas atziit noteiktas starptautisko tiesiibu normas par sev saistoshaam - kas veel jo vairaak apliecina, ka pashas par sevi staprtautiskaas tiesiibas neierobezho valsts likumdeveeju varu, galu gaalaa juus tachu negribeesiet teikt ka ir taadas starptautiskaas tiesiibas kas nosaka cik liels var buut nodoklis?

Es sūdzu tiesā saeimu un valdību par zaudējumu piedziņu un neiegūto peļņu, jo viņu darbības rezultātā, kruķījot nekustamos īpašumus, neiznāk vairs nekāda varka, esmu cietis lielus zaudējumus. Un personīgi Kalvīti, jo viņs solīja varku 7 gadus, bet tas viss beidzās jau pēc 2 gadiem.

Seimas pieņemts likums var būt nepārvarama vara tikai privātpersonām, bet ne pašai valstij. Likumdevēja rīcības brīvība ir visnotaļ ierobežota, turklāt ne vien ar Satversmē tieši rakstīto, bet arī ar starptautisko tiesību normām un vispārējiem tiesību princpiem. Un 120% nodoklis diezgan droši būtu pretrunā tiesībām uz īpašumu.

laikam veel tomeer jaapastudee.... Saeimas pienjemtu likumu var uzskatiit arii par Nepaarvaramu varu... Saeima pa lielam ir Tautas griba... protams var apstriideet Satversmes tiesaa

Jaa ok bet tas ir diezgan saurpieraini katru reizi kaut ko mistiski izsecinaat no Satversmes 1 panta - svariigs ir ne tikai Satversmes 1 pants bet arii Saeimai dotaas pilnvaras un taas iipatniibas , proti 1 atbilstoshi Satv 5. pantam Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem (piemmeram Satversmes tiesa tachu nevareetu atcelt referendumaa pienjemtu likumu tikai taapeeec ka tas neatbilst Satversmes 1. pantam??? piemeeram ja referendumaa peeksnji nolemtu par otru valsts valodu, vai tie kas to neprot vareetu suudzeeties par ''tiesisko paljaaviibu'' ka shaads referendums neizies cauri - gluzhi taapat kaa shaads likums vareetu neizietcauri ) 2 64. Likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā kartībā un apmēros (manupraat shos apmeerus vislabaak raksturo satversmes 2 pants valsts suverenā vara pieder Latvijas tautai ) liidz ar to noteikt ka likumdeveejam tautai - vai taas atvasinaajumam saeimai ir jaataisa kaut kaads plaans - lai taas darbiibas vareetu paredzzeet ir absoluuti preteeji jeedzinam suvereenaa griba - griba ir neparedzama - taadeelj taa arii ir griba nevis kaut kaadu funkciju izpilde

:)) Interesanti! Bet varbūt revolūcija nemaz nav nepieciešama, pietiks izmantot tikai to pašu Satversmē pastāvošo Satversmes tiesas institūtu, kas ne reizi vien ir atsaukusies uz tiesiskās paļāvības principu kā vienu no nerkastītajiem tiesību principiem, kas atvasināmi no Satversmes 1. panta...

juus atrazhojat stereotipu ko var attiecinaat uz daudziem juristiem - kad pietruukst argumentu var atsaukties uz ''nerakstītiem vispārējiem tiesību principiem''... veelams tos nosaukt vaardaa - tikpat labi tad varbuut tiesiskaa paljaaviiba ir Saeimai pienjemt likumus kas atrisinaas kriizi - un ja vajadziigs palielinot nodokli... manupraat Saeimai nav probleemu noteikt 120 vai 250 procentu ienakuma nodokli, taapat saeima var pienjemt likumu ka no riitdienas valsts valoda latvijaa buus Zviedru - taadeelj jau pastaav taadas lietas kaa valsts varas dalishana , prezidenta suspensiivais veto, Saeimas atlaishanas iespeeja, referendums un galu galaa kaapeec nee - Revoluucija shis notikums tikai paraada ka tiesiibas neregulee visu sabiedrisko dziivi - taas atstaaj arii vietu suvereenai gribai, taa ir sabiedriibas probleema ka taa nespeej saorganizeeties un padziit tos kas nosaka shitaadus 120 procentu nodokljus

Vai tiešām tā ir, kā sakāt? Arī, piemēram, tad, ja, ievērojot visas procedūras, Saeima noteiktu 120% ienākumu nodokli, kas nozīmētu, ka vēl jāpiemaksā... Valstij ir liela rīcības brīvība nodokļu ziņā, bet to ierobežo, kā jūs sakat, "stulbuma" slieksnis jeb nerakstītie vispārējie tiesību principi...

proti es gribeeju teikt ka es autoram nepiekriitu pashaa principaa - Saimai nav jaaieveero tiesiskaas paljaaviibas princips - taa riikojas briivi ja vien ieveero Satversmi, par cik taa var pienjemt likumus par nodokljiem tai ir tiesiibas to dariit tiesiskaas paljaviibass princips vairaak attiecas uz gadiijumeim kad ir iemesls uz kaut ko paljauties - kaads iemesls ir paljauties uz kaadu kas var briivi iistenot savu varu, proti Saeima?

autors nekaadi nav atbildeejis, kur ir noteikts pienaakums valstij briidinaat par nodoklju pieaugumu, otrkaart, ir diezgan kaitinoshi ka autors turpina apgalvot ka no nodoklju pacelshanas rodoties zaudeejumi - nodoklju uzlikshana, ja vien taas ir veikts ieveerojot varas dalisshanas proceduuru (proti nodoklis pienjemts ar likumu Saeimaa ar vajadziigo balsu skaitu utt ) - ir likumiigs valsts varas gribas akts un taatad nevar teikt ka rodas zaudeejumi jo zaudeejumi ir pretlikumiigas darbiibas sekas cita lieta ka shaads leemums ir stulbs un neapdomiigs un kaitiigs - bet tiesiibas ne vienmeer aizliedz riikoties stulbi - it iipashi tiem kas apveltiiti ar varu

Paldies par korekciju! Rakstot komentārus, pašam sajuka Satversmes panti - patiešām būtu skatāma PVN likuma abilstība Satversmes 1. pantam, bet pēc tam, atsaucoties uz 92. pantu visp. jur. tiesā prasāmi zaudējumi...

Pilnīgi pareizi! Es cenotos pateikt tieši to pašu, taču šī rīcības brīvība nav absolūta un valstij ir jāievēro vispārējie tiesību principi, īstenojot šo brīvību, tai skaitā tiesiskās paļāvības principu...

Valstij ir plaša rīcības brīvība, lemjot par sociālo tiesību jautājumiem (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 4. novembra sprieduma lietā Nr. 2005-09-01 secinājumu daļas 14.1. punktu un sprieduma lietā Nr.2001-11-0106 secinājumu daļas 1.punktu). Eiropas Cilvēktiesību tiesa secinājusi, ka likumdevējam ir plašas pilnvaras, īstenojot sociālo un ekonomisko politiku. (sk.: The James and Others v. the United Kingdom, judgment of 21 February 1986, Series A no. 98, para. 46).

Satversmes tiesa skatitu likuma atbilstibu Satversmes 1.pantam un taja ietvertajam tiesiskas palavibas principam. Pec tam zaudejumu atlidzinasana jau butu visp. jurisdikcijas tiesas jautajums.

Gatim: Satversmes tiesas likums: "16.pants. Satversmes tiesā izskatāmās lietas Satversmes tiesa izskata lietas par: 1) likumu atbilstību Satversmei; 2) Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu (arī līdz attiecīgo līgumu apstiprināšanai Saeimā) atbilstību Satversmei; 3) citu normatīvo aktu vai to daļu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām (aktiem); 4) citu Saeimas, Ministru kabineta, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta aktu, izņemot administratīvos aktus, atbilstību likumam; 5) tāda rīkojuma atbilstību likumam, ar kuru Ministru kabineta pilnvarotais ministrs ir apturējis pašvaldības domes (padomes) pieņemto lēmumu; 6) Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību tiem Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nav pretrunā ar Satversmi." Kāpēc gan nevarētu skatīt PVN likuma atbilstību Satversmes 92. pantam? Citam Lauķma: Valsts, protams, var paaugstināt nodokļus un noteikt, ka PVN no nākamā gada būs 21%. Nav nekādu problēmu, ja vien personām, uz kurām tas attiecas nebija obejktīva iemesla sagaidīt, ka tas tā nebūs, piemēram, pārtikas pārdevējiem un grāmatizdevējiem - tas ir politisks lēmums. Taču, piemēram, preses izdevēji nevarēja zināt, ka PVN tiks pēkšņi paaugstināts, tāpēc arī savu preci nākamajam gadam piedāvāja tirgū jau šogad par tādu cenu, kas iekļauj PVN 5%. Ja presei paaugstinātu PVN kaut uz 30%, bet sākot ar 2010. gadu, tad, protams, izdevēji vairs nevarēs atsaukties un tiesisko paļāvību un šī lēmuma neprognozējamību. Zaudējumi tiek nodarīti, nevis ceļot nodokļus, bet tos ceļot neprognozējami....