"Šoreiz esam sarūpējuši tik daudz jubilejas dāvanu, kā nekad," teica Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis, uzņemot viesus pils 272 gadu dzimšanas dienā. Atzīmējot dienu, kad 1736.gadā tika likts Rundāles pils pamatakmens, pilī tika atklātas divas vērienīgas, starptautiskas izstādes — XIX gadsimta portrets Latvijā un Kurzemes hercogienei veltītā Kur reiz bija mana rezidence, kur es biju valdniece... no Posteršteinas pils muzeja Vācijā, trīsdesmit gadu restaurētā Kurzemes hercoga ģērbistaba un strūklaka dārzā, tādējādi beidzot piepildot pils arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli dzīves laikā tehniski neiespējamo sapni. Dzimšanas dienas svinības noslēdza Normunda Šnē diriģētā kamerorķestra Sinfonietta Rīga un izcilā Krievijas čellista Aleksandra Kņazeva koncerts — jaunas muzikālo koncertceļojumu tradīcijas aizsākums mūzikas un mākslas dialogā, ko Latvijas televīzija darīs pieejamu skatītājiem visā Latvijā.
Patlaban pils dārzā tiek stādītas 3000 jaunu, īpašu vēsturisko šķirņu rožu (tās joprojām muzejam iepērk Latvijas Mobilais telefons), un Imants Lancmanis aicina nepalaist garām brīdi, kad šovasar pils parkā uzziedēs nu jau 9000 rožu. Slēgtais pils pagalms un stalažas gar sienām uzskatāmi liecina, ka turpinās restaurācijas darbi.
"Netaisām jubilejas mākslīgi. Mūsu dažādie darbi devuši augļus, un tie sakrita ar 272.dzimšanas dienu. Tas ir nemitīgs pienesums, kas vienā brīdī saplūst kopā," I.Lancmanis uzsver, ka gan izstāde XIX gs. portrets Latvijā — jau trešā lielā, vēsturiskā mākslas izstāde, gan hercoga garderobe, kā arī fasāžu un strūklakas atjaunošana lielo Eiropas Savienības strūktūrfondu projektu ietvaros bija ilgi gaidīti notikumi. "Tas atspoguļo mūsu vēlēšanos iet dažādos virzienos: viens ir pils un dārza restaurācija, bet izstādes ir mūsu zinātniskā darbība," paskaidro I.Lancmanis, kurš Rundāles pilij veltījis jau 44 gadus. Viņš uzsver, ka pils, kas celta kā Kurzemes hercoga vasaras rezidence, tagad apmeklētājiem ir pieejama visu gadu.
Jaunas izstādes
Izstādē XIX gadsimta portrets Latvijā apskatāmi ap 600 Latvijas un ārzemju mākslinieku darbu — no miniatūrām līdz lielformāta gleznām, kā arī jau pirmās fotogrāfijas, kurās portretētas Latvijas personas no cara galma, muižniecības, rātes eltermaņiem un pilsoniskajām aprindām līdz vienkāršiem zemniekiem. Arī mākslinieku spektrs ir plašs: no akadēmiski izglītotiem profesionāļiem līdz diletantiem. Neatlaidīgi un pedantiski strādājot, izstādes kuratori Inta Pujāte un muzeja zinātniskais direktors Dainis Bruģis ekspozīcijā apkopojuši darbus no 30 muzejiem, baznīcām, privātkolekcijām Latvijā un ārpus tās. Piemēram, Jūliusa Johana Dēringa (1818—1898) gleznotie portreti atceļojuši no Poznaņas. "Man pašai liels atklājums bija vācu mākslinieks Johans Nepomuks Hībers, kura gleznotais portrets nu redzams uz izstādes plakāta — īsts XIX gadsimta Vermērs! Gadsimta otrajā pusē jau parādās Pēterburgā izstudējušo latviešu autoru vārdi," stāsta izstādes autore S.Pujāte.
Kurzemes hercogienei Dorotejai, hercoga Pētera sievai, veltītā izstāde savukārt nākusi no Vācijas: no Posteršteinas pils muzeja, kas atrodas netālu no Leibihavas pils, kur viņa dzīvojusi un mirusi. "Viņas personības mirdzums Eiropas augstākajā sabiedrībā faktiski darīja viņu par pirmo Latvijas vēstnieci. Posteršteinas pils muzejs izveidojis starptautisku izstādi: tā jau pabija Vācijā, Valansē pilī Francijā, tagad ir Latvijā un nākamgad būs Polijā, tādējādi apvienojot visas vietas, kur mirdzējusi Kurzemes hercogiene. Tas ir vēl viens veids kā atgādināt par Latvijas eiropeisko raksturu, jo Kurzeme, kuras valdniekiem bija saites ar visu Eiropu, ir Latvijas suverenitātes protoforma," uzskata Imants Lancmanis. Šīs izstādes anotācija ir četrās valodās.
Hercoga ģērbistaba
Neraugoties uz lietišķo funkciju, hercoga ģērbistaba izrādījās ļoti grezna telpa. "Hercogu no rītiem tajā apģērba, nodzina viņam bārdu, uzlika galvā parūku. Restaurācija ilga 30 gadu, ar vairākiem pārtraukumiem. Gan šo, gan iepriekšējās telpas iespējams restaurēt, tikai pateicoties mūsu ilggadējā mecenāta Borisa Teterova atbalstam," tā I.Lancmanis, ar lepnumu hercoga Ernsta Johana Bīrona dzimtas galvai un vārdabrālim, princim Ernstam Johanam Bīronam un citiem viesiem rādot ūtrupē Parīzē iegādāto baroka laikmeta tualetes krēslu, rotātu ar pinumiem un kokgriezumiem.
Māksla visiem
Versaļas tipa strūklakas iedarbināšana jaunajā Rundāles pils dārza baseinā bija īpašs notikums, jo tikai tagad beidzot bija iespējams īstenot Rastrelli un arī hercoga E.J.Bīrona ieceri, kas tolaik Zemgales līdzenumā nebija iespējams gan līdzenā reljefa, gan pumpju vājās mehānikas dēļ. Tomēr "tikai brīdī, kad pilī atkal dzīvos mūzika, arhitektūra un māksla, pagātnes tēli spēs saplūst kopīgā pārdzīvojumā. Mums nepietiek ar to, ka Bīrona mazmazmazmaz mazdēls te sarīkotu balli šaurā lokā. Šim mākslu baudījumam jābūt pieejamam visiem Latvijā, ne tikai izredzēto lokam," I.Lancmanis priecājas, ka jau LTV jau 14.jūnijā ieplānojusi raidīt pirmo koncertceļojumu.
"Tā ir mūsu muzeja specifika, ka visi darbojamies visās jomās, nespecializējoties vienā nozarē. Šogad jāpabeidz būtiski restaurācijas darbi: fasāžu krāsošana un kanālu iztīrīšana, ierīkojot apūdeņošanas sistēmu. Jau ir ierīkoti jauni stāvlaukumi, iekārtots invalīdu lifts un klimata kontrole pilī. Turpinot dārza ierīkošanu, ceram rudenī atklāt memoriālo bosketu. Paredzēts arī labirints. Ar Aizkraukles bankas un Pasaules pieminekļu fonda atbalstu pilī pabeigta hercoga bibliotēkas plafona konservācija, nu jāsāk restaurācija. Vēl vajadzētu pabeigt biljarda zāli, hercoga otro kabinetu ar apgleznotajām sienām un Lielo galeriju, bet tas prasa ļoti lielu naudu. Rūpes iet dažādos virzienos un darbu apjoms ir ļoti liels," attīstību komentē pils ansambļa nodaļas vadītāja Lauma Lancmane.