Līdzīgs efekts ir arī tagadējā FRS vadītāja, Pasaules Bankas, SVF un citu svarīgu starptautisku institūciju paziņojumiem. Pat, piemēram, ASV Komercdepartamenta šķietami ikdienišķs paziņojums par maksājumu bilances publicēšanu, liek valūtas tirgiem nosvārstīties.
Kas notiek
Latvijā? Centrālās bankas prezidents Viļņā uzsāk runas par taloniem.
Es saprotu, ja šādas runas uzsāk Godmanis vēl 90. gadu iespaidā,
es saprotu, ja par to runā Latvijas ekonomikas stabilizācijas pretinieki,
ja par šādu risinājumu runā „ekonomikas eksperti”, piemēram,
avīzē „Telegraf”.
Centrālās bankas viens no galvenajiem uzdevumiem ir valūtas stabilitātes, monetārās sistēmas stabilitātes nodrošināšana. Diskusijas ar valdību, tostarp mudinājums valdībai mazināt tēriņus, ir jārisina sarunās ar valdību – gan valdības sēdēs, gan tiekoties ar valdības vadītāju divpusējās sarunās. Jebkādi CB izteikumi presē, biedējot (ko? tautu?) ar nelabvēlīgām sekām tēriņu nesamazināšanas gadījumā, ir vērtējami kā ekonomiku destabilizējoši.
Valsts institūcijām šobrīd jārūpējas, lai SVF aizdevums tiktu saņemts un būtu konkrēts risinājums, kā atveseļot un sildīt ekonomiku, lai budžetu varētu pildīt, parādus atdot. Taču neveiksmīgas nodokļu sistēmas reorganizācijas dēļ PVN ieņēmumi sarukuši par 25,5%.
Latvijas Bankai
vajadzētu runāt ar valdību arī, kā panākt, ka bankas atsāk normālu
kreditēšanu. Starp citu, mudinājums valdībai vienoties ar bankām
par kreditēšanas atsākšanu, ir izteikts arī Eiropas Savienībā
pieņemtajā Ekonomikas atveseļošanas plānā. Kā tieši panākt
šo kreditēšanas atsākšanu, ir gan valdības, gan arī CB svarīgākais
uzdevums.
Latvija gaida gan tūlītēju valdības izstrādātu ekonomikas atveseļošanas programmu, kurā līdzās kreditēšanas atsākšanai būtu paredzēta arī nodokļu sistēmas pilnveidošana. Lai, piemēram, līdzsvarotu dažādās PVN likmes gāzei un malkai kā kurināmajam, lai viena no svarīgākajām Latvijas eksporta precēm – tūrisms – caur viesnīcām netiktu aplikts ar 21% nodokli, lai uzņēmējiem nebūtu jādotē valsts, maksājot uzņēmumu ienākuma nodokli pagājušā gada apjomā, galu galā - lai uzņēmēji, spējot saņemt kredītus, spētu īstenot arī struktūrfondu apgūšanu. Tas šobrīd ir viens no galvenajiem viediem, kā saglabāt un radīt darbavietas.
Ja pamatota
plāna un izšķirīgas rīcības vietā būs vienīgi cilvēku biedēšana,
tad Latvija no ekonomikas krīzes neatkopsies vēl ļoti ilgi. Turpretī
valsts institūciju saskaņotas rīcības gadījumā, ja nekavējoties
tiks izstrādāts ekonomikas atveseļošanas plāns un tas tiks arī
realizēts, Latvijas ekonomika varētu sākt atveseļoties jau nākamajā
gadā.