Greznajā Lielajā pilī/Grand Palais, kur notiek mākslas mese FIAC, nedrīkst ieiet ar lielām somām. Kad ejat ārā, pat mazas somas tiek pārbaudītas – varbūt kāds apmeklētājs būs piesavinājies kādu šedevru. XX–XXI gadsimta meistardarbu šeit ir daudz, arī Dišāna, Džakometi, Dibifē, Šagāla, Pikaso, Miro, Dalī un Matisa darbi. Viens no populārākajiem apskates objektiem – Amedeo Modiljāni glezna Jauna meitene strīpainā blūzē (1917) Ņujorkas galerijas Nahmad Contemporary stendā. Tās cena netiek atklāta, taču galerija ziņo, ka Jauna meitene, kura darītu godu jebkuram muzejam, ir rezervēta.
Šedevri plašā sortimentā
FIAC ir lielākais laikmetīgās mākslas gadatirgus Francijā, tas tiek rīkots kopš 1974. gada. Mese notiek ik gadu oktobra otrajā pusē. Šogad tajā bija pārstāvētas 173 galerijas no 23 valstīm, ieskaitot 42 franču galerijas. Piecās dienās Lielo pili apmeklēja 71 717 cilvēku, to vidū rokenrola dzejniece Petija Smita un Holivudas dīva Demija Mūra. Otro gadu FIAC papildināja jaunās mākslas mese Officielle Parīzes dokos Sēnas krastā, tajā piedalījās 69 galerijas no 17 valstīm, un sešās dienās tā piesaistīja 13 156 apmeklētājus.
Gadatirgū FIAC ir daudz amerikāņu, vācu un britu galeriju. Arvien pārliecinošāk sevi piesaka Dienvidamerika. Dalībnieku atlase ir ļoti stingra. Ekspozīcijas stendos piedāvā tādi giganti kā Gagosian, Gladstone Gallery, Marian Goodman, White Cube, Lisson Gallery, neugerriemschneider, Skarstedt, Victoria Miro, Hauser & Wirth, David Zwirner, Eigen+Art, Matthew Marks, Andrea Rosen, Pace, Sadie Coles HQ, Galerie Perrotin, Chantal Crousel, Xavier Hufkens, Karsten Greve, Landau Fine Art, Galerie 1900–2000, Waddington Custot, Eva Presenhuber un daudzas citas galerijas. Par vienu kvadrātmetru FIAC dalībnieki maksā 500 eiro.
Mākslas meses pulcē kolekcionārus, muzeju un fondu pārstāvjus, kā arī visus, kurus interesē situācija mākslas tirgū, piedāvājuma un pieprasījuma dinamika. Gadatirgus ir piemērotākā vieta, kur pētīt cenas. Performances ikonas Marinas Abramovičas monumentālo fotoportretu ar skeletu (no žurnāla tādu neizgriezīsiet) var iegādāties par 250 000 ASV dolāru. Aniša Kapūra instalācijas, kuras ideāli iederas gandrīz jebkurā interjerā, – par 400 000–600 000 sterliņu mārciņu; tā būtu smalka dāvana mīļotajai kāzu jubilejā.
Spāņu mākslinieka Huana Munjosa (1953–2001) skulptūra Divi ar mutes harmonikām, kas tapusi neilgi pirms viņa nāves, piedāvāta par 1,3 miljoniem dolāru; der atcerēties, ka tirgū ir pieejams diezgan maz Munjosa darbu. Izcilās poļu tēlnieces Alīnas Šapošņikovas (1926–1973) darbi arī ir retums – par nelielu lūpu formas lampu prasa 350 000 eiro. Endija Vorhola gleznas maksā divarpus miljonu ASV dolāru, Roberta Raušenberga gleznas – 1,6 miljonus dolāru. Sindijas Šērmenas fotogrāfiju cenu amplitūda ir no 250 000 līdz 750 000 dolāru. Britu klasiķa Deivida Hoknija dzīvespriecīgie, košie dabas zīmējumi, kuri tapuši ar aipada palīdzību un kuru tirāža ir 25 eksemplāri, ir pieejami plašām ļaužu masām – par 28 000 eiro gabalā.
Amerikāņu abstraktās glezniecības lielmeistares Agneses Mārtinas (1912–2004) glezna, kas pabeigta gadu pirms viņas nāves, maksā četrarpus miljonu dolāru. Pēc šogad notikušās lieliskās retrospekcijas Londonas muzejā Tate Modern 2004. gadā mirušās Agneses Mārtinas darbu cenas tikai augs.
Britu dieviete, franču karaļi
Beļģijas galerijas Xavier Hufkens stendā var palutināt sevi ar Treisijas Eminas, Luīzes Buržuā un Entonija Gormlija darbiem. Cenas – augstas, mērojamas desmitos un simtos tūkstošu. Galerijas īpašnieks Ksavjē Hufkenss sarunā ar KDi uzsver: "Mēs rūpīgi izskatām pircēju kandidatūras, jo pieprasījums ir liels un mums nav pietiekami daudz darbu, ko piedāvāt. Mākslinieks nav ražošanas mašīna. Mēs strādājam ar kolekcionāriem, palīdzam viņiem, taču mēs esam atvērti visiem skatītājiem – jums nav jābūt kolekcionāram, jūs varat vienkārši interesēties par mākslu. Salīdzinājumā ar daudziem muzejiem ieeja galerijā ir bez maksas. Ienāciet pie mums, un jums visu paskaidros par mākslinieku un darbiem. Jums tie nav obligāti jāpērk! Ienāciet tāpat. Informācijas sniegšana un izglītošana ir ļoti svarīgs galerijas darbības aspekts."
Xavier Hufkens stendā sastopu britu mākslas dievieti Treisiju Eminu, kuras sāpīgā dzīves pieredze ir klātesoša visos viņas darbos. Parīzē Treisija Emina ir priecīga un smaidīga. "Zini, ko es visu nakti darīju? Zīmēju!" viņa paziņo KDi korespondentam. Treisijas Eminas darbi kļūst dārgāki gadu no gada. "Viņa strādā jau 30 gadu, viņa ir talantīga, pieredzējusi māksliniece. Es domāju, Treisijas darbiem ir jābūt dārgiem," skaidro galerists Ksavjē Hufkenss.
Parīzes galerijas Daniel Templon stendā satieku franču kiča karaļus Pjēru un Žilu, kuri jau vairākas desmitgades rada rotaļīgus, provokatīvus tēlus, kuri balansē uz bezgaumības robežas un izstaro sintētisku jutekliskumu. Mesē par 70 000 eiro pārdots dueta jaunākais darbs – apgleznotā fotogrāfija Gavrošs.
Galeristu pateicības īsziņas
"Mākslas mese pirmām kārtām ir tirgus. Galerijas tērē daudz līdzekļu, lai būtu šeit, un man ir jārada apstākļi, kuros tās būtu spējīgas pārdot savu mākslinieku darbus," sarunā ar KDi norāda FIAC direktore Dženifere Fleja, kura vada gadatirgu kopš 2003. gada. "Mese ir svarīga tikšanās vieta. 80. gados, kad biju jauna, tieši FIAC es satiku ļoti daudz cilvēku no mākslas pasaules. Visus šīs jomas pārstāvjus, kurus es pazīstu, esmu satikusi FIAC. Tas ir kultūras kongress, kultūras festivāls, kurā iesaistīta visa Parīze, visa Francija. Aplūkot mākslu var ikviens: programmā Ārpus sienām/Hors les Murs pilsētvidē izvietoti vairāki desmiti darbu – Aja Veiveja, Entonija Gormlija, Andželas Bulokas, Džonatana Monka, Deivida Altmejda instalācijas. Mēs piedāvājam mākslinieku filmu, performances, dejas programmu. Radio mājā/Maison de la Radio var baudīt skaņas instalācijas," stāsta Dženifere Fleja. "FIAC diskusiju sadaļā uzmanības centrā ir nevis māksla kolekcionēt, bet eksistenciāli jautājumi. Kā dzīvot uz šīs planētas? Vai individuālais tiešām pastāv? Par to izsakās zinātnieki, biologi, dzejnieki, filosofi un mākslinieki. Mums ir interesantāk runāt par šīm lietām, kuras ir mākslas pamatā, nevis kārtējo reizi apspriest, kā funkcionē mākslas pasaule."
Dženifere Fleja stāsta, ka jau pirmajā FIAC dienā darbus iegādājušies abi turīgākie franču kolekcionāri – Fransuā Pino un Bernārs Arno. "Viņi nav vienīgie, šeit ir pircēji no visas pasaules. Pirmajā dienā tika pārdots gan Aja Veiveja objekts par trim miljoniem eiro, gan jaunā amerikāņu mākslinieka Ārtija Vīrkanta darbs par 85 000 ASV dolāru. Tā ir tikai aisberga augšdaļa. Labi pārdošanas rezultāti ir gan FIAC, gan Officielle – tur dažas galerijas pārdeva visu, kas bija izstādīts stendā," saka Dženifere Fleja. "Uzskatu, ka šogad gadatirgus ir veiksmīgs. Mans kritērijs ir galeriju atsauksmes, un galeristi ir laimīgi. Esmu saņēmusi īsziņas no Londonas White Cube vadītāja Džeja Džoplinga un Ņujorkas 303 Gallery īpašnieces Lizas Spelmenas, kuri man pateicas par mesi. Tas ir patīkami," piebilst Dženifere Fleja.
Paņem mani, esmu tavs!
FIAC laikā (paralēli Parīzē tiek organizētas vēl vairākas mākslas meses – zvaigžņu tur mazāk un cenas zemākas) īpašus notikumus piedāvā vairāk nekā 100 muzeju un mākslas centru – Luvra, Pompidū centrs, Tokijas pils, Pikaso muzejs, Fondation Louis Vuitton, Parīzes Modernās mākslas muzejs, Dekoratīvās mākslas muzejs, Mazā pils, Versaļas pils u. c. Parīzes Naudas kaltuves ēkā/Monnaie de Paris līdz 8. novembrim ir skatāma kuratora Hansa Ulriha Obrista un mākslinieka Kristiāna Boltanska pirms 20 gadiem izdomātās un toreiz Londonā notikušās izstādes Take Me (I’m Yours) jaunākā versija jeb rimeiks: apmeklētāji aicināti ne tikai pieskarties eksponātiem, bet arī paņemt tos līdzi uz mājām (tie ir visādi sīkumi, tā teikt, ar biogrāfiju). Izstādē piedalās Joko Ono, Gilberts un Džordžs, Kristiāns Boltanskis, Bertrāns Lavjē, Volfgangs Tillmanss, Džeremijs Delers, Rirkrits Tiravaniža, Karstens Hellers un citas prominences. Duglass Gordons izlozē piedāvā laimēt iespēju doties ar viņu vakariņās – vēl varat izmēģināt veiksmi.
Interviju ar vienu no ietekmīgākajām personībām Eiropas mākslas tirgū, Parīzes galerijas Chantal Crousel vadītāju Šantalu Kruzelu lasiet šeit.