Uz šiem pieņēmumiem tika būvēti tie atvasinātie (derivatives) finanšu instrumenti, kuri ar peļņu ceļoja no bankas uz banku, no fonda uz fondu, galu galā novedot finanšu pasauli bezdibenī. Protams, neviena teorija nelika banku spekulantiem veidot hipotekāro kredītu tīklu un atvasinājumus, balstoties uz maldīgo pieņēmumu, ka nekustamo īpašumu cenas celsies vienmēr. Spekulanti to tomēr darīja, un kļūmīgās sekas mēs baudām visi. Tas izraisījis tendenci no pašreizējās vannas izliet ne vien netīro ūdeni, bet arī bērnu – visas līdzšinējās ekonomiskās teorijas, varētu pat teikt ekonomiskās „reliģijas” ar Keinsu un citiem praviešiem priekšgalā.Vētra pierims, ūdeņi noskaidrosies, un daudz kas atkal nostāsies savās vietās. Tomēr līdzšinējie makroekonomikas un finanšu ekonomikas uzstādījumi jau tiek pārskatīti, izmaiņas būs, no tām neizbēgt.Par to jādomā, klausoties, lasot kvēlās diskusijas un pretrunīgos viedokļus par SVF un tā prasībām. Aizdevums mums acīmredzami vajadzīgs gan tieši, gan prestiža ziņā. Un SVF nav ne laupītāju midzenis, ne arī labdarības iestāde. Daudzas no viņu prasībām (valsts pārvaldes reforma u.c.) ir pašsaprotamas, mums pašiem labi zināmas un iekavētas pašmāju politiskā stulbuma dēļ. Tomēr SVF situācija ir īpaša. Šī institūcija nav tieši atbildīga valdībām vai parlamentiem un līdz ar to var uzstādīt „pārapdrošinājuma” noteikumus, kuri ne vienmēr devuši labus rezultātus. Tas viņus padarījis vēl agresīvākus, konservatīvākus. Vēlme turēties pie absolūti drošiem risinājumiem ir acīmredzama. Vai tas vienmēr atbilst mūsu interesēm? Tas ir mans jautājums sarunu vedējiem no mūsu puses. Arī SVF vairs nevar stīvi turēties pie līdzšinējiem uzstādījumiem, jo krīze ir ekstraordināra, un Latvija kļuvusi par šīs krīzes „vispopulārāko” upuri, nodrošinot mūsu zemei atpazīstamību visā pasaulē... Tādēļ mums ir tiesības un pienākums prasīt no SVF, lai neuzmāc tādus risinājumus, kuri nākotnē neļautu mums beidzot sakārtot savu ekonomiku.
Jo kādreiz tak krīze pāries? Jautājuma zīme ir pamatota, jo, ja Latvijas ekonomisko dzīvi arī turpmāk vadīs partijpolitiski apsvērumi un nevis izglītoti, zinoši ekonomisti, mūsu valsts tā arī paliks pie zemes piespiesta, ar aizdevēju kāju uz kakla. Kā tas diemžēl ir patlaban.