Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, vadošo ekonomistu lobiju uzturēts, ir stabili noturējies viedoklis, ka progresīvs iedzīvotāju ienākumu vai uzņēmumu ienākumu nodoklis ir mūsu sabiedrības mentalitātei neatbilstošs. Noturīga bijusi prasība investīciju un banku noguldījumu palielināšanas nolūkā ar ienākumu nodokli neaplikt turīgo ļaužu ienākumus no kapitāla, dividendēm, noguldījumu procentiem utt. Šo pieņēmumu sekas un ekonomikas ieguvumu nu jau varam vērtēt gandrīz divdesmit gadu ilgā laika posmā. Diemžēl nākas atzīt, ka šāda liberālā nostāja Latvijas tautsaimniecībai nekādus sevišķus sasniegumus uz citu valstu fona nav nesusi. Gluži pretēji – tā vietā, lai izveidotu atbilstoši plašu, ilgtermiņa mērķiem pakļautu ekonomisko bāzi, vairums uzņēmēju pamatā orientējušies uz spekulatīvu, ātru peļņu, pārdošanu nevis konkurētspējīgu produktu ar augstu pievienoto vērtību ražošanu. Rezultātā krīze Latviju skar smagāk kā citus, un atveseļošanās sagaidāma vēlāk kā citās valstīs.
Tā kā laiks ekonomikas stimulēšanai ir pamatīgi izniekots un vāji darbojas ekonomiskie procesi, kas nodrošina stabilus un nepārtrauktus valsts budžeta ieņēmumus, V.Dombrovska valdībai 2010.gada budžeta projekta fiskālo konsolidāciju jāpanāk ar jaunu nodokļu ieviešanu, esošo nodokļu palielināšanu un to iekasēšanas uzlabošanu.
Diemžēl Saeimā iesniegtā 2010. gada budžeta gaidāmā nodokļu nasta nav pietiekami solidāri sadalīta nabadzīgāko un pārtikušāko sabiedrības slāņu starpā. Laikā, kad dramatiski palielinās nabadzīgo mājsaimniecību skaits, risinājumi lielā mērā tiek meklēti sociāli neaizsargātākās sabiedrības daļas maciņos. Argumenti „pret” nekustamā īpašuma vai iedzīvotāju ienākumu nodokļa progresīvu likmju pielietošanu joprojām tie paši vecie – valsts ieņēmumu dienests neiekasēs, pārtikusī sabiedrības daļa nemaksās, biznesus pārreģistrēs citās valstīs, uzņēmēji aizbrauks no Latvijas. Parasti šādas runas nebalstās uz konkrētu aprēķinu bāzes.
Un tomēr – vai Latvijā ir iespējams apsvērt un piedāvāt sociāli atbildīgāku nodokļu politiku?
Pilsoniskā savienība kopš tās dibināšanas ir izvirzījusi tieši šādu mērķi. Mēs uzskatām, ka nodokļu slogs ir jānovirza no darba uz patēriņu, ka progresīvie nodokļi pirmām kārtām jāpiemēro patēriņam, īpašumiem, greznuma priekšmetiem un piesārņojumam. Uzskatām, ka ienākuma nodokļi no visiem ienākumu veidiem visiem vēlami vienādi, taču tā kā ir smaga ekonomiskā krīze, vairs nevaram aprobežoties tikai ar prasību, ka arī bagātajiem jāmaksā nodokļi. Krīzes laikā ir nepieciešami ārkārtas pasākumi, to starpā tas ir saprātīgi progresīvs iedzīvotāju ienākumu nodoklis. Tā ir Pilsoniskās savienības, sociāli atbildīgas labējas partijas pieeja. Tāpēc tieši šajā kontekstā noraidām jebkādu demagoģiju, kuru pret mums izvērš politiskie spēki, kas, savtīgu mērķu vadīti, ir diskreditējuši Latvijas labējo ekonomisko politiku.
Uzskatu, ka pašreiz vietā ir SVF atkārtotais aicinājums valdībai sniegt atbalstu tiem iedzīvotājiem, kurus ekonomiskā lejupslīde skar vissmagāk. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamā minimuma samazināšanu no 35 uz 25 latiem un nodokļa atvieglojuma samazināšanu par apgādībā esošām personām no 63 uz 25 latiem ir grūti atbalstīt. Tāpēc Pilsoniskā savienība piedāvā IIN progresīvo likmju un sliekšņu aprēķinu metodiku, kas aizvieto iepriekš minēto nodokļu ieņēmumus.
Līdzvērtīgs budžeta papildinājums šobrīd ir sasniedzams, ieviešot tieši progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi kombinācijā ar krītošu likmi Valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI). Latvijā līdz šim šāda pieeja nav pielietota. Viena no prasībām – vidēji nepalielināt kopējo nodokļu slogu uz darbaspēku, respektīvi, nepalielināt darba devēju kopējās izmaksas par darbaspēku. Aprēķinus ir veikuši Pilsoniskās savienības tautsaimniecības speciālisti un autoritatīvu nodokļu ekspertu grupa. Lejupejošās sociālo maksājumu likmes pielietošana dod iespēju samazināt uzņēmēja maksājuma daļu vidējām un lielām algām. Piedāvātais risinājums reizē sniedz pamatotu sociālā „spilvena” palielināšanu vismazākās darba samaksas saņēmējiem. Šāda piedāvātā IIN un VSAOI versija īpaši uzlabo progresīvu un augsti tehnoloģisku ražotņu konkurētspēju. Aprēķini rāda, ka nav pamata uzturēt Latvijā iesīkstējušo mītu par progresīvās ienākumu nodokļa likmes nepieļaujamību.
Pilsoniskās savienības izstrādātais nodokļu kalkulators ļauj meklēt iespējami optimālākās progresīvā IIN un regresīvā VSAOI nodokļu likmes. Tā piemēram, 30 miljonu Ls ieņēmumu gūšanas gadījumā redzams, ka 750 Ls lielas algas saņēmēja nodokļu slogs pieaugtu vien par 15 latiem. 1000 latu algas saņēmēji valsts izvešanai no krīzes nodokļos maksātu 40 latus vairāk, bet no 2000 latu algas maksātu 140 latu vairāk, nekā tagad. Savukārt 5000 latu lielas algas saņēmēji maksātu nodokļos 440 latus vairāk. Domāju, ka tādu ienākumu daļu nodrošinātākās sabiedrības slāņi var novirzīt krīzes pārvarēšanas mērķim. Ieguvums ir tā vērts, lai Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests pielāgotu gan datu bāzes, gan grāmatvedības programmas progresīvā IIN piemērošanai. Ja būs valdības politiskā griba un izšķiršanās, tad šīs iestādes noteikti to varēs paveikt.
Minētie apsvērumi un daži skaitļi no mūsu izveidotā IIN kalkulatora ir tikai piemērs, kuru minu šī raksta ietvaros, taču tie ir apliecinājums, ka nav runas par uz emocijām balstītiem pieņēmumiem vai 20 gadus lobētiem nodrāztiem argumentiem, bet gan atbildīgu pieeju, analīzi. Runa ir par sociāli atbildīgu nodokļu politiku, kura ir īpaši svarīga pašreizējā laikā. Pilsoniskā savienība to turpinās uzturēt un apliecināt.