Nesen Eiropas un arī nacionālā līmenī aktualizējās diskusija par ekonomiskās krīzes izraisītajiem protekcionisma draudiem. Un pilnīgi pamatoti bija to argumenti, kas norādīja, ka šāds protekcionisms nāktu visiem, tai skaitā mūsu ražotājiem, tikai par sliktu. Viena protekcionistiska darbība izsauktu tādu pašu reakciju kaimiņvalstīs, kas gala rezultātā novestu pie tā, ka Latvijā ražotiem produktiem būtu vēl grūtāka realizācija ārvalstīs. Taču pastāv arī pozitīvās diskriminācijas iespējas, kas nav balstītas uz valstiskiem vai ģeogrāfiskiem principiem, bet, piemēram, uz draudzīgumu videi.
Viens no šādiem pozitīviem diskriminācijas piemēriem ir "zaļais iepirkums". Šobrīd iepirkumos galvenais un faktiski vienīgais kritērijs ir cena, taču "zaļais iepirkums" vēl pieļauj to, ka iepirkumu kritēriji tiek papildināti ar vērtējumu, vai produkts nesatur kādas videi un cilvēku veselībai kaitīgas vielas, vai tas gatavots no atjaunojamiem resursiem, vai ierīces darbības laikā nebūs liels enerģijas (vai ūdens) patēriņš, kur ierīci likt pēc tās ekspluatācijas laika beigām, kādi ir pakalpojuma veikšanas nosacījumi, cik kaitīgs dabai ir bijis preces ražošanas un piegādes process.
Tā saucamais "zaļais iepirkums" varētu palielināt vietējo ražotāju izredzes uzvarēt valsts iepirkumu konkursos, jo viņi spētu nodrošināt ekoloģiski nekaitīgāko produktu. "Zaļais iepirkums" ļautu valsts institūcijām, nepārkāpjot Eiropas savienības noteikumus, dot netiešu priekšrocību iepirkumos arī vietējiem ražotājiem. Jo, ja mēs salīdzinām ietekmi uz vidi produktam, kas ražots Latvijā vai, teiksim, Ķīnā - Latvijas precei noteikti būtu priekšrocības, jo, piemēram, preces piegādes ceļā netiek patērēts daudz degvielas, kas radītu papildus slogu uz vidi un CO2 izmešus.
Rīgas domes vides komitejā jau tuvākajā laikā D. Īvāns (LSDSP) uzsāks diskusiju par šīs normas ieviešanu Rīgas pašvaldības iepirkumos. Tā Rīgas skolu, pansionātu un bērnunamu virtuvēs varētu panākt maksimālu latviešu zemnieku ražas izmantošanu. Tāpat "zaļās būvniecības" principu iestrādāšanu pašvaldības objektu remonta un celtniecības konkursu nolikumos un pilsētas sabiedriskā transporta līdzekļu iegādē, kas paralēli tiktu veikta ar Rīgas namu siltināšanu, ļautu samazināt energo izmaksas. Iespējams, par to vajadzētu padomāt arī citām valsts institūcijām un pašvaldībām? Šobrīd Latvijā valsts un pašvaldību patēriņš sastāda 18% no IKP no kuriem aptuveni puse ir pašvaldību iepirkumi.
Kādi ir ieguvumi varētu būt no "zaļā iepirkuma" :
Finansiāli ietaupījumi - energoefektīvas, ūdeni vai citus dabas resursus taupošas preces, pakalpojumi un būves krietni samazina to ekspluatācijas izmaksas. Jo tiktu ņemts vērā ne tikai gala izmaksa, bet arī ekspluatācijas izmaksas ilgtermiņa.
Efektīva vides un veselības politikas mērķu sasniegšana – zaļais iepirkums var kļūt par vienu no izmaksu ziņā efektīvākajiem instrumentiem, lai sasniegtu valsts vai pašvaldību vides vai veselības politikas mērķus.
Efektīva sociālo mērķu sasniegšana – ar pakalpojumu iepirkuma palīdzību, uzstādot stingras prasības, iespējams panākt darba apstākļu uzlabojumus, piemēram, nodrošinot efektīvu un videi draudzīgu telpu uzkopšanas pakalpojumu.
Inovatīvu risinājumu veicināšana – regulāri sadarbojoties ar preču un pakalpojumu piegādātājiem, tiek veicinātas preču un pakalpojumu tirgus izmaiņas videi draudzīgākā virzienā.
Globālais ieguldījums – ar zaļā iepirkuma palīdzību jūs dodat savu ieguldījumu, piemēram, CO2 emisiju samazināšanā vai tropisko mežu paglābšanā.
Jomas, kur būtu nozīmīgākais iespaids "zaļā iepirkuma" principam:
Biroja aprīkojums – energoefektivitāte, bīstamās ķīmiskās vielas, otrreizējā pārstrāde, atkritumi;
Celtniecības un būvniecības darbi – dabas resursi, energoefektivitāte, ķīmiskās vielas;
Transportlīdzekļu iegāde – klimata izmaiņas, gaisa piesārņojums, otrreizējā pārstrāde;
Tīrīšanas un uzkopšanas pakalpojumi - ķīmiskās vielas;
Ēdināšanas pakalpojumi – klimata izmaiņas, eitrofikācija, bioloģiskā daudzveidība;
Elektriskās apgaismes ierīces u.tml.