Viņš tiek uzskatīts par pirmo austriešu ekspresionistu. Riharda Gerstla dzīve ilga tikai 25 gadus, taču viņa vārds tiek minēts līdzās tādiem Vīnes modernisma meistariem kā Gustavs Klimts, Egons Šīle un Oskars Kokoška. Gerstla daiļrade atspoguļo viņa pārdomas par pretrunām modernajā mākslā.
Viņš bija dumpinieks, kura darbi liecina par opozīciju Vīnes secesijai gan stilistiski, gan saturiski. Viņu neinteresēja ne dekoratīvā, ne grafiskā māksla. Gerstls noliedza jūgendstila mākslinieku proponēto skaistumu, daudzu dzīves aspektu stilizāciju un estetizāciju un pievērsās neglītuma estētikai.
Savos darbos viņš bija nežēlīgi tiešs, neizmantoja simbolus un alegorijas. Viņam patika provocēt un iet pret straumi. Gleznotājs bija pārliecināts, ka tādējādi viņš atklāj jaunus ceļus mākslā. Gerstls gleznoja portretus, pašportretus, aktus un ainavas. Dzīves laikā viņam nebija nevienas izstādes, daudzus piedāvājumus noraidīja pats mākslinieks. Piemēram, viņš bija pret to, ka viņa darbi tiktu izstādīti līdzās Gustava Klimta gleznām.
Viņš draudzējās ar komponistu Arnoldu Šēnbergu. Gerstls portretēja Šēnbergu, kurš pats bija talantīgs gleznotājs, viņa ģimeni, draugus un studentus. Mākslinieks pasniedza glezniecības stundas Šēnberga sievai Matildei, kura bija viņa iecienītākā modele.
Kaislīgā mīlas dēka ar Matildi un tai sekojošais gleznotāja konflikts ar Šēnberga tuvāko loku kļuva par Riharda Gerstla pašnāvības iemeslu – viņš sevi sadūra un pēc tam pakārās savā darbnīcā.
Šī ir pirmā Riharda Gerstla retrospekcija Vācijā, un tajā tiek eksponēti 53 no 60 viņa darbiem, kuri saglabājušies līdz mūsdienām. Gleznas atceļojušas no labākajiem Austrijas muzejiem, kā arī privātkolekcijām Eiropā un ASV.
"Rihards Gerstls kā seismogrāfs smalki uztvēra sava laikmeta spriedzi," uzsver izstādes kuratore Ingrīda Pfeifere. "Gadsimtu mijas Vīnes sabiedrībā, kuru raksturoja dažāda veida apspiešana, viņš bija viens no pirmajiem Zīgmunda Freida Sapņa interpretācijas lasītājiem. Rihards Gerstls bija labi izglītots un intelektuāli attīstīts – viņš studēja mūziku, filosofiju, svešvalodas un literatūru. Sekojot savam dumpnieciskajam garam, Gerstls iemiesoja tā laika tendences daudz labāk nekā daudzi viņa laikabiedri," piebilst kuratore.
No Frankfurtes izstāde dosies uz Ņujorku, kur tā būs skatāma Neue Galerie no 29. jūnija līdz 25. septembrim.
Informācija par izstādi: www.schirn.de