Alvis Hermanis Zalcburgas festivālā stāsta orientālo pasaku

Viens pusvīrietis taisa "mākslu", režisors bez diploma, scenogrāfs bez sajēgas un iemaņām, otrs pavisam ne-vīrietis apraksta. Tēma: MĪLESTĪBA! Sieviete uz skatuves, bet runa faktiski par divu vīriešu nesātīgu, kautru mīlu?

orientālā vai orientētā, veči orientējas viens pa pusei viens pavisam Danajas mīla dabūs krāsas kaut tā ceturtdiena nāktu ar joni tā gribas uzzināt

"par kuru viņš saņēma festivāla labākā jaunā režisora balvu". JAUNĀ, tā ir balva kā Spēmaņu Naktī, tomēr visvieglāk dabūjama, ja nav kas bīda. Hermanis gan tad jau sen nebija nekāds jaunais, bet Zalcburgā protams. publika ar entuziasmu// pasniedz kā žilbinošu orientālo pasaku. Varbūt apskatīsim pie mums izdotās Tūkstots un vienas nakts pasakas, arī nav sliktas. Apskatot pirmo attēlu, pirmais iespaids rada citu izrādes nosaukumu, piemēram, "Sēņgalvji"- arī pasaku pasaules tēli.

" Alvis Hermanis, kurš ir arī scenogrāfijas autors, uzsvēra, ka ornamentu valoda ir iespēja vizualizēt mūziku, nesabojājot tās uzburto tēlu pasauli. " Par LIELU NAUDU var daudz, bet nevar visu. Vai Hermaņa k-gam ir scenogrāfa izglītība? Kā ar režiju? Izskatās pēc pamatīga kiča, krāsās samērā raiba un bezgaumīga.

ka nebūs jāskrien pēc balvām uz LATVIJU, kur lumpeņi un sūdīgi Trīszvaigžņu ordeņi.