Džuzepes Verdi operas — traģēdijas Otello — jauniestudējums, kurā Otello lomā slavenajā Zalcburgas festivālā debitēja Aleksandrs Antoņenko, izpelnījies pretrunīgus vērtējumus presē un pat "bū" saucienus publikā, galvenokārt mērķētus režisoram Stīvenam Lengridžam un ievērojamajam itāļu diriģentam Rikardo Muti. Taču tieši pēc pirmizrādes dziedonis saņēmis arī piedāvājumu jaunām lomām Eiropas un ASV opermūzikas Mekās — Milānā Alla Scala un Ņujorkas Metropolitēna operā: tās direktors Pīters Gelbs personiski uzaicinājis pēc šosezon plānotās debijas A.Dvoržāka operā Nāra iesaistīties Dž.Verdi Donā Karlosā. Svētdien nodziedājis pēdējo izrādi Zalcburgā, latviešu tenors šoziem atgriezīsies Otello lomā R.Muti diriģētajās izrādēs Romas teātrī.
Kas tad īsti ir noticis? Kritiķi Austrijas, Vācijas, Šveices un Lielbritānijas presē norāda gan uz neveiksmīgu "bezideju" režiju, gan pārliecīgu orķestra skaļumu, kas aizēnojis dziedātāju balsis un varoņu drāmu izrādē, uz kuru biļetes maksājušas pat 370 eiro. Diriģentam un festivāla vadībai pārmet neatbilstošu dziedātāju izvēli, slavējot vienīgi krievu soprānu Marinu Poplavsku (Dezdemona) un spāni Karlosu Alvaresu (Jago). Die Welt un britu Telegraph gan izceļ latviešu tenora potenciālu, "taču pagaidām vēl ne gatavu šai, visprasīgākajai lomai." Tikmēr aktieris Žerārs Depardjē sirsnīgi sveicis latviešu dziedoni: Magnific, Magnific! — lieliski! Vadošie opernami piedāvā jaunas lomas, un izrādes aculiecinieks, mūsu Operas direktors Andrejs Žagars Dienai slavē dziedoņa "psiholoģiski dziļo, niansēto, neforsēto sniegumu, ārkārtīgi izkopto sniegumu, kas sadarbībā ar Muti ieguvis jaunas kvalitāti." Tenors pats teic, ka jūtas kā starp dzirnakmeņiem — kas zina, kurš un kāpēc lej uz šīm dzirnavām ūdeni? Nav arī noslēpums, ka pret maestro Muti, kuru uzskata par mūslaiku izcilāko Verdi interpretu, ir arī opozīcija.
Sacensība ar "tīģeri bākā"
Aizņemoties populāro reklāmas saukli, kas salīdzina degvielu ar tīģera spēku, Wiener Zeitung tēlaini nosaucis Muti veikumu: "Tīģeris Otello bākā." "Tas vājākiem aktieriem piešķir svaru. Bet vājākas balsis iznīcina. Un tas notiek tik radikāli, ka skatītājam rodas sajūta, kā vērojot mēmu filmu, kuras nedzirdamo dramatiskumu kāds trakojošs muzikālais pavadītājs mēģina tvert skaņās. Lielajā Festivāla pilī tas iedarbojas kā lāča pakalpojums." raksta Wiener Zeitung.
Jau virsrakstā vēstot, ka "Otello ir sastindzis koncerts ar kostīmiem S.Lengridža nespējīgā režijā" Der Standard vīlies cerībās, ka inscenējums izgaismotu protagonistu iekšējo pasauli. "Taču jau no sākuma šim Otello ir vienīgi slikta oma — arī atmiņas par skaistajiem mīlas brīžiem ar Dezdemonu nespēj iepriecināt A.Antoneņko, kura balss ir maza, ļoti skaista un tumša." Vairāki izdevumi pārmet diriģentam pārlieku skaļumu, salīdzinot ar jaudīgiem, dārdošiem Maserati spēkratiem. "Jau sauciens, ar kuru kara un jūras varonis Otello uznāk uz skatuves un ko latviešu tenors A.Antoņenko droši vien bija iecerējis satricinošu, šajā filharmoniskajā vētrā teju noslīkst," novērojis Deutschland Radio.
Pretī nākamajam fortissimo — iestudējuma diagnozi jau virsrakstā atklāj Der Tagesspiegel kritiķe Kristīne Lemke: "Viņš (Muti) jau gatavojas uz kārtējo pieckāršo fortissimo. Te velti meklēt pulsu, uguni, iekšēju dramatiskumu vai dramaturģiju, un tas rada grūtības dziedoņiem. Piemēram, latvietim A.Antoņenko, kurš atveido solīdu, izlīdzinātu Otello un kuram nenoliedzami ir problēmas pārskanēt orķestri..."
Kāpēc Muti to pieļauj?
"Tas bija muzikālas izrādīšanās automobilis, kuram dominējot, dziedoņiem nācās ciest, vispirms solīdajam, taču pārāk bālajam Otello A.Antoņenko izpildījumā. Te no Venēcijas mora apdraudētības, viņa fundamentālās nedrošības varēja izjust tikpat maz, cik šis tēls savā neprātā likās piezemēts un savaldīgs," vērtē FAZ.net, savukārt DiePresse.com sauc jauniestudējumu par "izgāšanos brīnišķas filharmoniskās mūzikas pavadījumā": kāpēc Muti to pieļauj? "Aizraujošās drāmas pilnvērtīgai atklāsmei tomēr vajadzētu varenākus Verdi varoņus nekā liriski apdāvināto A.Antoņenko, kura tenors augstajos toņos skan nepiespiesti un viegli, bet apakšējos — pabāli, bet ko, iespējams, varētu iedomāties Kasio lomā (šajā pašā operā — I.L.)" Kamerspēle ar sakāpinātu platekrāna skaņu, rezumē Neue Zurcher Zeitung, par latviešu tenoru sakot "viņš vienkārši nav Otello, un nepavisam ne Zalcburgas festivālam. (..) Viņš ar toņiem apietas kā svarcēlājs, sevi spiež uz izteiksmi. (…) Dusmas ir redzamas, jo viņš savīsta dūri un triec to pret zemi, taču ne dzirdamas." Tomēr kritiķis norāda, ka patiesais iemesls jāmeklē orķestra bedrē: "Problēma ir diriģents. R.Muti kontrastus saasina tik ļoti un skaļumu sakāpina tik ekstrēmi, ka nevienam citam nav nekādu izredžu." Muti ieteicis nelasīt recenzijas. Maestro ir apmierināts ar Latvijas tenoru un iesaistīs arī Masku balles un Ernāni iestudējumos. Tikmēr debijai nākamvasar Zalcburgas festivālā, kur jau spoži mirdzējušas Elīna Garanča, Maija Kovaļevska un Inga Kalna, gatavojas mūsu jaunais soprāns Marina Rebeka. Un atkal ar R.Muti pie diriģenta pults!