Kā jau liecina koncerta nosaukums, klausītājus sagaida izcilu mūsdienu latviešu un pasaules komponistu skaņdarbi, viens no kuriem – Ērika Ešenvalda jaundarbs Arktikas nakts vīzijas, koncerts klarnetei ar orķestri un elektronikai – 19. oktobrī tika pirmatskaņots Liepājā.
Jaunās mūzikas festivālā ARĒNA pirmoreiz muzicē Liepājas Simfoniskais orķestris. Diriģenta Atvara Lakstīgalas lasījumā festivāla noslēguma koncertā atklāsies trīs partitūras: viens no šā gada jubilāra Džona Keidža vēlīnajiem opusiem Twenty-Three 23 stīgu instrumentiem un divi latviešu komponistu skaņdarbi. Latvijā atkal skanēs spēcīgu kontrastu un emocijām cauraustā Pētera Vaska Otrā simfonija un nedēļu pēc Liepājā notikušā jaunarba pimatskaņojuma Ints Dālderis Lielajā Ģildē pirmatskaņos Arktikas nakts vīzijas – Ērika Ešenvalda koncertu klarnetei ar orķestri un elektroniku.
Šīgada festivāls ARĒNA veltīts vienam no ietekmīgākajiem un provokatīvākajiem divdesmitā gadsimta komponistiem un domātājiem Džonam Keidžam (1912-1992). Džons Keidžs pazīstams kā jaunu tembru meklētājs un drosmīgs eksperimentētājs, kurš azartiski rīkoja performances un hepeningus, apbrīnoja klusumu un cīnījās par skaņas "cilvēktiesībām". Viņa skaņdarbs Twenty-Three 23 stīgu instrumentiem tapis 1988. gadā un pieder Keidža dzīves pēdējos sešos gados tapušajai skaņdarbu sērijai, kuru nosaukumi saistāmi ar atsaucēm uz dažādiem skaitļiem. Īstenojams bez diriģenta, šis darbs veidots bez vienas kopējas partitūras, bet gan no vairākām atsevišķām partijām, kuru kopskanējums katru reizi veidojas citādāks. Sekojot hronometra norādēm un Džona Keidža piezīmēm, katrs mūziķis pat var izvēlēties, kad sākt savu laika atskaiti un tādējādi ikviens orķestra mūziķis ir arī kompozīcijas līdzautors.
"Mūzika ir visdiženākā no visām mūzām, jo visvieglāk tiek klāt dievišķajam. Jā, mūzika ir abstrakcija, bet skaņa spēj izteikt garu. To nemaz vārdos nevar izteikt. Visapkārt runā tikai par miesu, bet man gribas saukt: "Kur gars, dvēsele!" Dvēseles ir aizaugušas kā džungļi. Tāpēc es savās skaņās mēģinu uzturēt gaismas stariņu," atklāj Pēteris Vasks (1946), viens no pasaulē atpazīstamākajiem latviešu komponistiem. Viņa Otrā simfonija, kas 2000.gadā novērtēta arī ar Latvijas valsts augstāko apbalvojumu mūzikā – Lielo Mūzikas balvu -, piedzīvojusi vairākus atskaņojumus visā pasaulē, bijusi ne viena vien horeogrāfa iedvesmotāja vairākiem laikmetīgās dejas iestudējumiem, pirmatskaņojumu piedzīvoja 1999. gada 29. jūlijā Londonā, Alberta zālē, vasaras promenādes koncertu cikla ietvaros.
Talantīgais latviešu komponists Ēriks Ešenvalds par savu tikko pirmatskaņoto jaundarbu Arktikas nakts vīzijas klarnetei ar orķestri un elektroniku komponists stāsta: "Naksnīgie Ziemeļi mani iedvesmo: vasarā tur spīd pusnakts saule, ziemā pēkšņi, sniegputeņa mākoņiem izklīstot, zem zvaigznēm redzama kļūst un visu zemes ainavu iekrāso polārblāzma, aukstumā mežā, plīstot mizai, ik pa brīdim iekrakšķas koki. Kalni un āres klusē jau paaudzēm ilgi. Un vējš, Arktikas zinātnisko ekspedīciju žurnālos aprakstītais ceļabiedrs – vienmēr klātesošs un tik mainīgs! Bet gada tumšākajā laikā saules pat vispār nav. Deg uguns pavardā, gaismekļi logos rāda mājās nācējiem ceļu. Skan tautasdziesmas."
Programmā:
Džons Keidžs. Twenty-Three 23 stīgu instrumentiem (1988)
Ēriks Ešenvalds. Arktikas nakts vīzijas, koncerts klarnetei ar orķestri un elektronikai - Ceturtais Liepājas koncerts (2012)
Pēteris Vasks. Otrā simfonija (1999)