Slavenais Latvijas eiroduets Valters & Kaža
nu sadalījies: Kaža mēģina mainīt savu profilu un spēlēt rokmūziku,
kas viņam vienmēr esot bijusi ļoti tuva, Valters paliek uzticīgs
tipiskām Eirovīzijas dziesmām, par kādu iesākumā neizteiksmīgā
balāde pāraug kopš pirmā piedziedājuma.
Sabīne Berezina feat PeR — Bye Bye
Dziesmai izskanot, atmiņā paliek dziedātāja, kura piedziedājumā
mēģina locīt balsi pēc amerikāņu rhythm & blues paraugiem. Ar
dažādām mutes radītām skaņām un fona vokāliem viņai piepalīdz puišu
apvienība ar dīvainu, lai neteiktu, ļoti nelabskanīgu nosaukumu
PeR.
Simply 4 — When The Sun Is Going Down
Puišu grupām Eirovīzija neapšaubāmi ir laba mājvieta, bet dziesma
ar šādu uzbūvi — vairāku solobalsu dziedāts pants un korī izpildīts
piedziedājums — ir tik klišejiska, ka Simply 4 nav ne mazāko cerību
gūt kaut kādu skatītāju ievērību, ja uz skatuves nebūs izdomāts
kāds īpašs šovs.
Aisha — Hey
Skandināvu autoru brūvējums, kam Aiša devusi roķīgu skanējumu.
Finālā notiek publikas līdzi dziedāšanas imitācija, kas padara
iespējamu iztēloties šo dziesmu skanam uz kādas lielas arēnas
skatuves. Pirms dažiem gadiem kas tamlīdzīgs izdevās Jenny May.
Fidji — Don"t Want To Say Goodbye
Sentimentāls gabals, ar kuru autore un izpildītāja varētu
iepriecināt savu ģimeni un, tikai tās iedrošināta, dotos rādīt to
arī citiem. Iespējams, īstajā vietā un laikā šis gabals kādu
aizkustinātu, bet, klausoties to līdzās daudziem citiem gabaliem,
nav nevienas skabargas, aiz kā aizķerties.
Policistas — In Love We Trust
Trīs meitenes policistu formām līdzīgos tērpos, ģitārām un sirēnām kaucot, piedāvā dziesmu astoņdesmito gadu roka manierē. Televīzijas ekrānos panākumi garantēti, jo nav šaubu, ka meitenes zinās, kas kameru priekšā jādara. Galu galā viena no viņām ir Ella.
Ketta — Without You
Gabals ar tipisku astoņdesmito gadu sintētiskās vācu vai itāļu
popmūzikas pavadījumu ievadā šķiet pat interesants, bet
piedziedājumā tas pārvēršas par tipisku deviņdesmito gadu eiropopu,
kas pat Eirovīzijā nebūs nedz moderns, nedz gana eksotisks.
Vienkārši nekāds.
Edijs Šnipke — Make My Day
Bijušais grupu Willow Farm un Līvi ģitārists nu jau kā
solomākslinieks rāda, ka spēj sacerēt dziesmu, kas liek kājām pašām
sākt kustēties. Viens no divdesmitnieka dzīvīgākajiem gabaliem un,
jādomā, arī publikas favorītiem.
Astra Dreimane — Have To Say Goodbye
Kādreiz Eirovīzijā aktīvās Madaras Celmas sarakstītā dziesma
noteikti daudz labāk skanētu pašas izpildījumā, jo viņas dziesmu
uzbūve parasti ir bijusi sarežģīta un citas dziedātājas izpildījumā
skan atsvešināti, kaut tembrāli A.Dreimanes un M.Celmas balsis ir
līdzīgas.
Kristīna Zaharova un Annija Putniņa — Angel of Mine
Dziesmas autors Mārtiņš Freimanis ir Eirovīzijas profesionālis, tomēr šī gausā dziesma neiztur konkurenci ne kā tipisks šī konkursa formāts, ne kā viens no daudzajiem autora tik lipīgajiem hitiem. Šķiet, Freimanim radusies pārliecība, ka Eirovīzijai der jebkas viņa sacerētais, tomēr tā nebūt nav.
Intars Busulis — Sastrēgums
Intars zina, kas jādara, lai tauta pavilktos, turklāt dziesma ir latviešu valodā, un tas visiem patiks jo vairāk. Dziesma nekāda, bet izpildījums dod dzīvību, un Busulis mierīgi varētu patikt arī ārzemju publikai, dziedot citiem nesaprotamajā latviešu valodā. Šī dziesma vismaz atstāj atmiņā kādu sliedi.
Triānas parks — Call Me Any Time You Need A Problem
Dziesma kā vienā virzienā izšauta un līdz inerces izsīkšanai
lidojoša bulta, bet tas šai gadījumā ir kompliments. Interesants
dziedātājas vokāls, kaut iesniegtā fonogramma skan vāji. Jācer, ka
dzīvajā būs labāk.
Natālija Tumševica — Dynamite
Ja jau dinamīts, tad prasījās pēc lielākas jaudas. Te tik tāda
patrallināšana vien sanākusi. Tāda sajūta, ka dinamīts ir samircis
vai jau sprādzis.
Ginta Ēķe — Be Yourself
Pieredzējušā producenta Kristapa Krievkalna sarakstītā dziesma —
tipisks disko gabals ar pūšamo instrumentu iespēlēm, kas kopumā
atstāj vienaldzīgu, tomēr "iekačā", un Eirovīzijā taču tikai to
vien vajag. Lai uz mirkli uzķeras un nobalso.
Iveta Baumane un Ivo Grīsniņš-Grīslis — Tic Tac
Viena no divdesmitnieka patīkamākajām dziesmām, un lūk, arī
atbilde, kāpēc: tās autors ir Ingars Viļums, Prāta vētras
un daudzu citu sastāvu basa palīgspēks, kurš kā profesionālis zina
un jūt, kā sacerēt dziesmu un to pasniegt.
Miks Dukurs — Aizejot
Tipiska viduvēja latviešu dziesma, dziedātājs diezgan pamatīgi
ietekmējies no Igo. Tas šķiet dīvaini laikā, kad pats Igo ir
pietiekami aktīvs, un nav ne jausmas, kāpēc mums būtu vajadzīgi
divi dziedātāji ar tik līdzīgiem balss tembriem.
Johnny Salamander
— Party
Roķīgs un lipīgs gabals, kādus hārdroka meistars Džonijs
Salamanders jeb Jānis Gūža Eirovīzijai nesacer pirmoreiz. Pirms
dažiem gadiem kopā ar meitu Meldru izpildītais bija ABBA līmeņa
hits, šis tomēr ir mazāk izteiksmīgs.
Ģirts Zebuliņš — Place To Be
Tipiska romantisku rokbalāžu izlases pārstāve. Uzmanību
piesaista dziedātāja balss, kuru interesantāku brīžiem padara
Aksela Rouza intonācijas, bet citādi — tipiska Bon Jovi balāde, un
ne no tām labākajām.
Dace Planāre un Frīdis — Running around
Karaoke vadītājs un motociklists Aivars Freimanis jeb Frīdis
iedziedājies arī ārpus krogu sienām, un viņa piesmakušās balss un
partneres meitenīgais vokāls ir vismaz komisks tandēms. Visiem
jautri, un tāds taču arī ir Eirovīzijas mērķis.
Camillas — Time Goes
Dziesma uz pārējo fona patīkami izceļas ar to, ka šī patiešām ir dziesma, nevis formātam atbilstošs idejisks tukšums. Šis ir muzikāli augstvērtīgākais gabals no visiem, bet tā nav garantija, ka klausītāji to novērtēs. Dziedātāja balsī ieskanas Džefa Baklija vai agrīnā Marka Bolana iezīmes. Lieliski!