FOTO: Grebenščikova koncerts Rīgā

šamējais bija ienācis Lielās Piektdienas dievkalpojumā Rīgas Domā ar visiem saviem fotogrāfiem.

Zigurdam žetons par sirdsskaidrību!:-)

Labrīt! Ej vēl turpini gulēt!

Kas ir Grebenščikovs?

Es vairāk nekā 4 gadus nebiju uz viņa koncertiem gājis, tāpēc šādus smalkumus nezinu. Pēdējo reizi dzirdēju viņu "Sestra Haos" tūres ietvaros, lūk.

Always look at the bright side of life tiek uzlikts jau vismaz 4 gadus pēc kārtas, pašās beigās. :)

Man ļoti patīk arī pirmā fotogrāfija, kur viņš izskatās pēc akla blūzmeņa, piedodiet par banalitāti.

Koncerts bija labs, taču pilnai laimei man tomēr pietrūka vairāku lietu: 1) Rock'n'roll - pagājušo gadu koncertos, it īpaši uz beigām, pa gaisu gāja mati, ķebļi un banāni. Šoreiz tas viss izpalika, jo to neļāva BG veselības stāvoklis. 2) Iespēja patusēt pie skatuves, kā jau tas rock pasākumos piedien, jo tā sēdēšana kā kinoteātrī man galīgi nepatīk. 3) Tādi pēdējā albuma hiti kā "Что Нам Делать С Пьяным Матросом?" un "Дуй". Te nu nekāda attaisnojuma nav. Ja jau varēja nospēlēt enerģisko "Древнерусская тоска", tad kāpēc ne šos? Jāatzīst, ka šis bija visnotaļ īpašs koncerts, jo tik mierīgi BG vēl nebija uzvedies nekad. Vienu hitu viņš nospēlēja stāvus, nākamo sēdus, bet nākamo vispār atkāpās maliņā, lai atpūstos un paklausītos pārējā sastāva izpildīto instrumentālo mūziku. Labi, ka vismaz starp dziesmām viņš mazliet pakomunicēja ar auditoriju un pajokoja. Šajā ziņā jāsaka, gods kam gods, publiku paņemt viņš prot. Gan ar jocīgiem žestiem un dejas solīšiem, kas tiek izpildīti tāpat vien, lai parādītu, ka viss notiekošais taču ir tikai māžošanās - tipa, mēs taču esam skomorohi nevis pravieši, gan arī uzrunājot zāli un labdabīgi jokojot par dažu pārāk iekarsušu fanu izbrēcieniem. Īpaši labi bija, kad dziesmas tekstā citas pilsētas vārds tika aizstāts ar Rīgu. It kā tie visi ir bezgala vienkārši un sen zināmi paņēmieni, taču tie nostrādā vienīgi tad, ja var redzēt, ka cilvēks necenšas pielīst publikai. Mazliet mulsināja tas, ka tik liels uzsvars tika likts uz flautām - flautas virtuozs Braiens Tomass Finegans (kurš esot bijis pieaicināts speciāli Rīgas koncertam) un ģitārists Igors Timofejevs, kurš arī prot flautas spēli, vienu brīdi pat vālēja duetā. Sākumā bija interesanti, pēc tam vairs ne tik ļoti, jo noskaņojums bija uzregulēts uz mazliet cita veida mākslu. Uz encore BG ļāvās izsaukties tikai vienu reizi. Nospēlēja kādus 4 hitus, no kuriem viens bija garš instrumentāls gabals, kaut kāda variācija par īru folku. Pēc tam paklanījās, atsveicinājās un aizgāja, uzlikdams Montija Paitona "Always look at the bright side of life" līdz ar to skaidri norādīdams, ka saukt vairs nevajag, jo vairāk ārā nenāks.