Šis ir Jāzepa Vītola gads, ko atzīmē ar simfoniskās, koru un kamermūzikas koncertiem, starptautiskiem un nacionālā līmeņa jauno mūziķu konkursiem, zinātniskajām konferencēm, īpašiem akcentiem šīs vasaras Dziesmu svētkos un pat ar makšķerēšanas sacensībām. Tas viss izriet no paša Jāzepa Vītola pārsteidzošās, ražīgās daudzpusības. Ne velti Jāzepa Vītola dzimšanas diena kā īpaša ierakstīta arī UNESCO šā gada kalendārā līdzās viņa vienaudžu rakstnieka, dramaturga Rūdolfa Blaumaņa un ķīmiķa Paula Valdena jubilejai.No Pēterpils līdz Džordžam Gēršvinam
"Vītols pieder pie tiem diženajiem, lielajiem latviešiem, kuri ar savu darbību starpnacionālajā laukā ietekmējuši visas Eiropas garīgo dzīvi," uzsver mūzikas zinātnieks Arnolds Klotiņš, kurš vada Kultūras ministrijā izveidoto Jāzepa Vītola jubilejas atceres komisiju. Viņaprāt, mēs par maz pieminam arī Krišjāni Valdemāru kā ļoti svarīgu lielās Krievijas kuģniecības veicinātāju, pašaizliedzīgo kultūras mecenātu Augustu Dombrovski un citus lielos latviešus. Vītols viņu vidū ir ievērojams ar savu vērienīgo un mērķtiecīgo pedagoģisko darbību.
"Kad te 1940. gadā atbrauca krievu diriģents Aleksandrs Hauks, viņš teica, ka pie Vītola mācījušies visi viņa paaudzes krievu komponisti. Un ne tikai krievu. Ilgus gadus strādādams Pēterpils konservatorijā, sasniegdams augstākās pakāpes profesora grādu un pārņemdams kompozīcijas klasi no A. Ļadova un kompozīcijas priekšmetus no Nikolaja Rimska-Korsakova, viņš izskoloja ļoti daudzu tautību pārstāvjus toreizējā Krievijā. Ņemot vērā XX gadsimta revolūcijas, karus un emigrācijas, Vītola audzēkņi strādāja visos apdzīvotajos kontinentos," stāsta A. Klotiņš.
Pēc A. Klotiņa kolēģa mūzikas vēsturnieka Oļģerta Grāvīša aplēsēm grāmatā Jāzeps Vītols tuvinieku, audzēkņu un laikabiedru atmiņās (Zinātne, 1999), pedagoģiskā darbība J. Vītola garajā mūžā aizņēmusi vismaz 62 (!) gadus: no 1886. gada rudens līdz 1918. gada pavasarim Pēterburgas konservatorijā, no 1919. gada rudens līdz 1944. gada pavasarim paša dibinātajā Latvijas konservatorijā, kur viņš bija arī pirmais rektors. Viņš turpināja mūzikas skolotāja darbu pat bēgļu gaitās Vācijā pašā mūža nogalē. Tikai līdz XX gadsimta sākumam vien caur Vītola klasi gājuši ap 2000 skolnieku. Latvijas mūzikā Vītola skola ir tik visaptveroša, ka labāk nemaz nesākt uzskaitīt viņa izaudzināto ievērojamo mūziķu vārdus. Pie viņa Pēterpils konservatorijā mācījušies Krievijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas mūziķi un pat krievu mūzikas korifejs Sergejs Prokofjevs. Vītola metodikas pārmantojamība paaudzēs veidojusi stabilus mūzikas klasisko tradīciju pamatus ne tikai Latvijā. Pat neticami, bet fakts, ka viens no talantīgākajiem latviešu profesora audzēkņiem – armēņu komponists Sarkiss Barhudarjans – 20.–60. gadu pedagoģiskajā darbā Tbilisi un Erevānas konservatorijā balstījies uz Vītola metodiku. Cits viņa audzēknis – latviešu pianists un komponists – tūlīt pēc Pēterburgas konservatorijas Vītola kompozīcijas klases absolvēšanas nokļuva Tālajos Austrumos, kur Honkongā nodibināja pats savu privāt- studiju un mācīja ķīniešus, vjetnamiešus, japāņus, korejiešus. Pie Vītola harmonijas klases 1917. gada absolventa, ASV lielu mūzikas teorētiķa slavu iemantojušā Josefa Šillingera privāti savulaik studējis amerikāņu mūzikas ģēnijs Džordžs Gēršvins…Vītola pedagoģisko paņēmienu mantojums sniedzas arī līdz Vācijai, Anglijai, Zviedrijai, Ķīnai, ASV, Kanādai un pat Argentīnai. Un arī šis uzskaitījums ir nepilnīgs, norāda O. Grāvītis.
Līderis arī svešā vidē
Vītols ne tikai ilgi strādāja svešā vidē, bet arī ieņēma tajā ievērojamu stāvokli. Pēterpils konservatorijā viņš sasniedza augstāko, ko mācībspēks var sasniegt. "Komponists Aleksandrs Glazunovs viņu uzskatīja par labāko draugu, Anatolijs Ļadovs bija viņa mājas draugs, abi pie Vītola viesojās Rīgā. Pasaulslavenais krievu komponists, jaunu ceļu lauzējs Igors Stravinskis kādā pieņemšanā Rīgā, ienākot pa durvīm, noskūpstīja Vītolam roku. Lai gan Vītols kritiski izteicās par Stravinska vēlāko stilistisko hameleonismu, savukārt Stravinskis nebija sevišķi augstās domās par Pēterpils konservatoriju, tomēr Stravinskis savās atmiņās runā par Vītolu, un arī Vītols savās atmiņās piemin Stravinski. 32 gadus dzīvodams Pēterpilī, Vītols 17 gadus bija lielākās Krievijas vācvalodīgās avīzes St. Petersburger Zeitung štata mūzikas kritiķis, viņš bija arī Mitrofana Beļajeva lielā nošu apgāda žūrijās. Tas bija ļoti respektabls stāvoklis Pēterburgā. Vītolam 1915. gadā piedāvāja pat Pēterpils konservatorijas inspektora posteni, kas tolaik tur bija otrs augstākais postenis," stāsta A. Klotiņš. Bet viņš no tā atteicās un 1918. gadā, juku laikos, kopā ar latviešu mūziķu grupu ar slaveno Operas vilcienu burtiski zem ložu krusas devās uz kara izpostīto Latviju dibināt operu. Gadu vēlāk viņš izveidoja Latvijas konservatoriju, pulcēja komponistus Latvijas skaņražu kopā, bija Dziesmu svētku virsdiriģents un aktīvi piedalījās to rīkošanā. J. Vītola darbība ir augstu novērtēta: viņš bijis vai nu goda profesors, vai goda loceklis ne tikai kaimiņzemju mūzikas augstskolās, bet arī Somijā un Zviedrijā. Viņš bijis šo valstu un arī Polijas augstāko ordeņu kavalieris. Latvijā – dubults Tēvzemes ordeņa kavalieris un Tēvzemes balvas laureāts. J. Vītolam godu parādīja arī Lībekā Vācijā: lai gan viņš bija vienkāršs kara bēglis, Lībekas pilsēta uzņēmās Vītola kapa apkopšanu. Jāzeps Vītols nomira Lībekā 1948. gadā. Komponistu apbedīja cinka zārkā, lai tajā viņš atgrieztos dzimtenē, kad Latvija atkal būs neatkarīga valsts. Latvijā viņu pārbedīja Rīgas Meža kapos 1993. gada 27. jūnijā.
Par latvieti top Pēterpilī
Jāzeps Vītols ir vairāku mūsu profesionālās mūzikas žanru pamatlicējs. Tautā populārākās ir viņa kompozīcijas koriem – balāde Gaismas pils pat kļuvusi par mūsu Dziesmu svētku un gara brīvības simbolu. Taču pašam tās autoram ceļš līdz latviskumam bija līkumains. Ar latviskumu Vītolam bija sarežģīti. Etniski viņš bija latvietis, taču mājās runāja vāciski un mācījās vācu skolā. Latviskās saknes viņš atguva… Pēterpilī. "Viņa studiju laikā tur dzīvoja jau ap 5000 latviešu, visu profesiju pārstāvji. Viens no galvenajiem bija Jurjānu Andrejs. Jurjāns bija braucis uz Pēterpili tieši no Piebalgas tautas tērpā un ar kokli padusē, bet beidzis trīs fakultātes. Jurjāns iepazīstināja Vītolu ar latviešu tautasdziesmām. Vītols raksta, ka viņš, pilsētas bērns būdams, pirmo reizi tās izdzirdējis Pēterpilī, pats arī dziedājis līdzi un raudājis. Reiz viņš piedalījās arī folkloras ekspedīcijā." Pēterpils konservatorijā, kur lielākā daļa pasniedzēju bija vācieši, profesors Jūlijs Johansens Vītolu pat nostrostējis par novēršanos no vāciskajām tradīcijām: "Ziniet, Vītola kungs, es jau nu gan cerēju, ka jūs rakstīsiet vācu mūziku, bet jūs to nedarāt. Šinī ziņā esmu jūsos vīlies." Vītola skolotājs, ievērojamais komponists Nikolajs Rimskis-Korsakovs eksaminācijas žurnālā ierakstījis, ka "Vītols ir īpatnējs. Varbūt tāpēc, ka viņš ir latvietis". Apzinājies latvietību, J. Vītols gāja savu ceļu: nepadevās nedz latviskuma etnogrāfiskuma principam, nedz vācu mūzikai.
J. Vītols bija ne tikai tas ļoti svinīgais vīrs ar ordeņiem rotātām krūtīm. Laikabiedru atmiņās lasāms, ka J. Vītola klātbūtnē un viņa taisnīguma priekšā apklusuši visi ciniskie, no viņa bijās. "Viņš XX gs. 20.–30. gados izcīnīja ļoti smagu cīņu par Latvijas augstāko izglītību: bija jāsastopas gan ar pārāk mazu finansējumu, gan pārmetumiem, ka konservatorija uz līdzenas vietas nerada starptautiskas zvaigznes. Tomēr uzvarēja viņa viedoklis, ka mūzikas izglītībai vispirms ir jārada mūzikas vide un profesionālisma kritēriji," stāsta A. Klotiņš, kuru pārsteigusi Vītola stingrā pilsoniskā stāja un drosme. Latvijas okupācijas laikā 1940. gadā konservatorijas rektors divreiz iesniedzis demisiju, tomēr palicis amatā, lai vietā nenāktu padomju ieliktenis. Nacistiskās okupācijas laikā spītīgi turpinājis lietot vārdu "Latvija", turklāt vēl parakstījis Konstantīna Čakstes vadītās Latvijas Centrālās padomes memorandu rietumu sabiedroto valdībām, kurā tika pieprasīta un lūgta demokrātiskas iekārtas atjaunošana Latvijā un abu okupāciju novēršana. "Tas bija milzīgs risks, kad gestapo skatījās visiem uz pirkstiem," uzsver A. Klotiņš.
Dziesmu un foreļu makšķernieks
Izdevniecība Musica Baltica tikko laidusi klajā J. Vītola simfoniskās svītas Latvju lauku serenāde partitūras pirmpublicējumu un 14 kordziesmu izlasi ārzemju amatieru koriem – ar dziesmu tekstiem piecās valodās (latviešu, krievu, vācu, angļu un somu valodā). J. Vītola kopoto darbu 3. sējums pieliek punktu desmit gadu darbam – visu viņa kora darbu publikācijai. Kā atzinis pats Vītols, dažu ideju viņš esot noklausījies no Latvijas dabas. "Neaizmirstamas man trīs Pabažu jūrmalā pavadītās vasaras 1909.–1911. gadā. Bijām divi ar dabu – jūru un mežu. Šinī Dieva svaidītajā vientulībā burtiski aizmirsu, kā mana balss skan. Kādā burvīgā mēnessnaktī jūrai noklausījos savu Viļņu dziesmu (klavierēm)," viņš raksta memuāros Manas dzīves atmiņas (Liesma, 1988).
Līdzās nošpapīram arī makšķere arvien bijusi J. Vītola visnepieciešamāko lietu sarakstā jau kopš bērnības vasarām Bigauņciemā. Vēlāk arī Liepājas un Krustpils pusē, ceļojumos Krievijā, arī ģimenes vasaru paradīzē, Gaujienas Anniņās un Vidzemes jūrmalā Pabažos, bet ar sliekām no mecenāta Augusta Dombrovska Pārdaugavas dārza. J. Vītols nelaidis garām izdevību izmēģināt makšķernieka izveicību Krievijas un citos ceļojumos. "Visur man sekoja līdzi badapātaga, lai gan savu mūžu esmu kā makšķerētājs diletants palicis – izņemot trīs vasaras Somijā, kur izglītojos par viduvēju foreļu cēlēju…" viņš rakstījis atmiņu apkopojumā.
Jāzeps Vītols
Dzimis 1863. gada 26.VII Valmierā, miris 1948. gada 24.IV Lībekā. Pārbedīts Rīgas Meža kapos 1993. gada 27.VI
Komponists, pedagogs, sabiedriskais darbinieks
Divas simfonijas, simfoniskās svītas, kantātes, dziesmas
125 oriģināldziesmas, 130 tautasdziesmu apdaru un 30 citu komponistu darbu aranžējumi korim. 100 solodziesmu un 270 tautasdziesmu balsij ar klavierēm. Ap 70 klavierdarbu. Instrumentālā kamermūzika, ērģeļmūzika
Jāzepa Vītola gada pasākumu izlase
Koncertcikls Jāzeps Vītols un latvju dzejnieki Latvijas Nacionālās operas Beletāžas zālē: 9.II, 2.III, 13.IV un 30.IX plkst. 15
Cikls Visi Jāzepa Vītola klavierdarbi J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas zālē 15.IV un 30.IX plkst. 18
J. Vītola makšķerēšanas sacensības Liepājas ezerā. Jūnijs.
J. Vītola Mūzikas dienas Gaujienā 26.–27.VII
J. Vītola kora mūzikas koncerts. Valsts akadēmiskais koris Latvija. 11.X LU aulā plkst. 19
Jāzepa Vītola 6. Starptautiskais pianistu konkurss Rīgā 18.–26.X