Pieteikumus konkursam iesniedza teju 100 dalībnieki. Atlasi izturēja 54: 18 mežradznieki (4 no Latvijas), 6 trompetisti (2 no Latvijas), 14 trombonisti (1 no Latvijas), 8 eifonisti (3 no Latvijas), 8 tubisti (1 no Latvijas). Konkursantu vecums – līdz 30 gadiem.
Līdzās Latvijas jaunajiem mūziķiem konkursam pieteikušies pārstāvji no Igaunijas (4), Japānas (3), Krievijas (4), Korejas (1), Lietuvas (8), Luksemburgas (1), Nīderlandes (5), Norvēģijas (1), Polijas (5), Portugāles (2), Spānijas (3), Šveices (1), Ukrainas (1), Ungārijas (1) un Vācijas (3).
I vietas ieguvējs saņems 3000 EUR, II vietas ieguvējs – 2000 EUR, III vietas ieguvējs – 1000 EUR.
Konkurss noritēs trijās kārtās.
Jaunos mūziķus vērtēs žūrija, kurā pieci dalībnieki: eifonija virtuozs un popularizētājs, pieprasīts koncertsolists Stīvens Mīds (Mead, Apvienotā Karaliste), ievērojamu orķestru solo mežradznieks un koncertsolists, Karlsrūes un Krakovas mūzikas augstskolu profesors Vils Sanderss (Sanders, Nīderlande), trompetists un Lietuvas Mūzikas un teātra augstskolas profesors Adoms Kontauts (Kontautas, Lietuva), Orhūsas Karaliskās Mūzikas akadēmijas trombona klases profesors Nilss Ole Bo Johansens (Johansen, Dānija), Grācas Mūzikas augstskolas tubas klases profesors Jozefs Maierhofers (Maierhofer, Austrija).
Konkursa atklāšanas koncertā, kas notiks 10. martā plkst. 18 Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, JVLMA simfonisko orķestri diriģēs LNSO mākslinieciskais vadītājs Andris Poga un LNSO asistentdiriģents Guntis Kuzma. Angļu komponista Mārtina Elerbija (Ellerby, 1957) Eifonijkoncertā solists būs žūrijas priekšsēdētājs Stīvens Mīds, un Riharda Štrausa Obojas koncertā solos spēlēs LNSO pirmā oboja, JVLMA lektors Egils Upatnieks. Koncerta otrajā daļā klausīsimies Ludviga van Bēthovena Septīto simfoniju.
Konkursa III kārta notiks 17. martā plkst. 14 JVLMA Lielajā zālē, kad kopā ar finālistiem muzicēs Orķestris Rīga ar māksliniecisko vadītāju Valdi Butānu priekšgalā. Apbalvošana – turpat plkst. 19.
Jurjānu Andreja vārdā nosauktais pūtēju konkurss pēc leģendārā diriģenta, pūtējorķestru vadītāja un komponista Gunāra Ordelovska ierosinājuma pirmoreiz notika 1981. gadā, kad Jurjānu Andreju pieminēja 125. dzimšanas dienā.
Jurjānu Andrejs (1856–1922) ir viens no pirmajiem profesionālajiem latviešu mūziķiem. Viņš absolvēja Pēterburgas konservatoriju kā mežradznieks, ilgus gadus strādāja kā mūzikas pedagogs, diriģents, kritiķis un ērģelnieks Harkovā, taču nepārrāva saites ar Latviju – piedalījās Dziesmu svētku rīkošanā, kopā ar brāļiem izveidoja mežragu kvartetu un ar koncertiem apceļoja Latviju, bija viens no pirmajiem metodiski strādājošiem tautasdziesmu vācējiem, sistematizētājiem un aprakstītājiem