Latvijas mūzikas Ābolu ķocis

Ko līdzīgu nācās pārdomāt tovakar klausoties Aīdas koncertuzvedumu, — skatuviskā nosacītība tēlu attiecības ļāva veidot nepastarpināti caur mūziku. Šišons vienmēr izcēlies ar īpaši rūpīgu un iespējami autentisku (kādi nedzirdēti tempi!) sagatavi, kas ļauj brīvi pārredzēt laukumu, vienlaikus neaizbaidot radošu spontanitāti. Dziedātāju izvēle bijusi īpaši prasīga: dramatiski spēcīgajai un siltajai Aīdai (lieliska Andžela Brauna!) atrasts pieskaņots tēvs (bravo Donijam Rejam Albertam!), bet cīņā par virsnieku (Valters Borins kļuvis jūtami stabilāks, pieveica visus 32 sibemol) viņai piemeklēta izcila sāncense — cēla un dzedra kā ķeizariene (Jeļena Batoukova). Labi pārējie solisti, koris un orķestris, kura dislokācija un akustiskie atradumi bija efektīgi. Tomēr jaunā koncertzāle — uūū!! ***Orests Silabriedis Vērienīgs un teicami sagatavots pasākums. Visaugstākā uzslava korim un orķestrim, kas aizrautīgi un kvalitatīvi sekoja diriģenta spor­tiskajam žestam. Karels Marks Šišons ar izcilu arhitekta prasmi izgudrēm būvēja pirmo triju cēlienu norises. Turpretim fināls lika noprast, ka Šišonam pagaidām labāk padodas triumfa ainas un ekspansīvi drāmas skati, nevis aizkustinošas iemūrēšanas. Spožajā solistu ansamblī visi cits cita cienīgi. Īpaši vēlos atzīmēt Amnerisas un Amonasro gudro veikumu un virtuozo prasmi ar minimāliem līdzekļiem (īpaši vaibstu spēli) panākt satriecošu rezultātu. Simpātiska bija vokāli perfektā un atturīgā Radamesa iekšējā pasaule, valdzināja daiļās Aīdas ķēnišķā stāja un zvana balss. Prieks par Krišjāņa Norveļa izjusto iekļaušanos ansamblī. Kopumā — brīnum intensīvs vakars, ne mirkļa garlaicības. *** Inese Lūsiņa Izcils, spilgts notikums Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra nākamā galvenā diriģenta vadībā, sākot ar muzikāli tik smalko uvertīras zīmējumu! Tīra manta, turklāt ārkārtīgi dinamiski un tēlaini risinot zināmo stāstu. Satriecoši augsta ne tikai solistu vokālā un koncertaktieru, bet arī kora un orķestra kvalitāte. Turklāt akustiski perfekti kopmuzicējot ne vien uz skatuves, bet arī tās priekštelpā, zāles foajē, balkonā. Izcila Aīda (Andžela Brauna) ar plašu, brīvu, dāsni siltu balsi (vienreizējs dramatisks soprāns bez aukstā "metanīta" pieskaņas!). Viņai cienīga sāncense bija Jeļena Batoukova mecosoprāna spēkā un diapazona dziļumā. Iespēja dzirdēt īstu, lieliski skolotu dramatisko baritonu (Donijs Rejs Alberts). Starp lielajām balsīm perfekti noturas arī Radamesa — Valtera Borina ne tik plašskanīgais tenors. Zvaigžņu ansamblī iederas abi mūsu basi, īpaši Romāns Poļisadovs — tik atvērts, spēcīgs, cēli līdzens!