Operas nams pēc izrādes paziņojis, ka atvainojas skatītājiem par jebkādām sagādātajām neērtībām. Operas direktors Kaspers Holtens atzīmējis: "Uzvedums tika izrādīts ar mērķi padarīt šo ainu skatītājam neērtu, tāpat kā daudzas satraucošas un vardarbīgas ainas Rossīni darbā. Mēs ļoti atvainojamies, ja daži skatītāji pēc tā jutās nomākti." Holtens paskaidrojis, ka aina "vērš uzmanību uz nežēlīgo realitāti, kad sievietes tiek ļaunprātīgi izmantotas kara laikā, kā arī uz seksuālo vardarbību kā vienu no traģiskajām kara sekām".
Rosīni operu par šveiciešu patriotu Vilhelmu Tellu, kurš cīnās pret austriešu iebrucējiem, iestudējis Damjāno Mikjeleto ar amerikāņu tenoru Džonu Osbornu kā Tellu.
Tieši Osborns vēlāk pastāstīja, ka, viņaprāt, "šī aina ir kā elements, ar kuru parādīt, cik briesmīgi bija tie cilvēki, kas okupēja pilsētu". Viņš piemetinājis: "Ja nejūt to nežēlību, to brutalitāti, ar ko šie cilvēki saskārās, ja cenšas to noslēpt, atainojums kļūst pārāk maigs. Tad tā ir bērnu izrāde."
Dramaturģijas kritikas portāla The Stage kritiķis Džordžs Hols Vilhelmam Tellam piešķīris vienu zvaigzni, nosaucot to par "šausmīgu vakaru", kurā "visnotaļ liekā grupveida izvarošanas aina izraisīja skaļāko un ilgāko svilpšanu un citas nepatikas izpausmes, kādas vien es atceros redzējis un dzirdējis šajā ēkā". "Intelektuāli vāja, emocionāli rupja un ar vidēju aktierspēli – rezultāts nav ne tuvu tiem standartiem, uz kādiem internacionālai kompānijai vajadzētu tiekties," viņš izteica savu nepatiku.
Savukārt Maikls Arditi, Sunday Express teātra kritiķis, bijis tiešāks, sakot, ka uzvedums ir "jauns zemākais sniegums" operas namam un, ka "vajadzētu ripot galvām".
Operas nams jautājis skatītājiem, ko viņi domā par uzvedumu. Kāds no tiem nodēvējis uzvedumu par "vilšanos no sākuma līdz pat beigām. Nav brīnums, ka tās laikā, kā arī beigās, kad aktieri iznāca paklanīties, izrāde saņēma saucienus "mēsls" un nebeidzamus svilpienus".